nu es uz to skatos apmēram tā.

visās sabierībās laulība ir kalpojusi kā izdevīgs partnerlīgums, parasti laulība abām pusēm nodrošina kaut kādu aizsardzību utt. ar mīlestību tur ir mazs sakars. tātad, kamēr homoseksuālisms nav aizliegts ar likumu, ar likumu nevajadzētu aizliegt arī geju laulības, jo pediņi jau arī grib izjust drošības sajūtu. neatļausim geju laulības - arī ok, tikai tad visus homoseksuāļus vajadzētu vajāt, likt cietumos, "pāraudzināt", smacēt ar gāzi koncentrācijas nometnēs utt. pašreizējajā situācijā es saskatu vienīgi neveiklu un pašpretrunīgu kompromisu starp t.s. tradicionālajām un liberāldemokrātiskajām vērtībām, kas kārtējo reizi pierāda cik morāli degradētā un nepārdomātā sabiedrībā mēs dzīvojam.

(Reply to this) (Thread)

jā, precīzi formulēts.

mīlestību "kā tādu", protams, nevar ne stimulēt, ne aizliegt, bet "tiesības mīlēt un būt mīlētam" - lūk, tas jau ir ļoti cieši saistīts ar drošības sajūtu. var jau mīlēt arī bez tiesībām, bet tas ir neauglīgs/pašdestruktīvs pasākums.
un drošības sajūtai būtu jābūt iespējamai visos līmeņos, sākot ar iekšējo psiholoģisko drošību, ka mīlestība man nenodarīs pāri, turpinot ar drošības sajūtu par partneri, un beidzot ar drošības sajūtu valsts līmenī (kaut vai - iespēju testamentā novēlēt partnerim savu īpašumu nebaidoties, ka šo testamentu apstrīdēs kāds radinieks no baltās ķēves septītajā augumā).

bet, protams, mans teksts ir visnotaļ demagoģisks :)

(Reply to this) (Parent)