Pret maukām ir aizsapriedumi, tādēļ, ka viņas (vienalga kādu motīvu dēļ) uzdrīkstas darīt to, kas skaitās neprestiži.
Pret geju praidu pūlis vērsās tādēļ, ka atšķirībā, no nožēlojamajām "pareizajām" viduvējībām, viņi neraustījās publiski demonstrēt to, ka ir savādāki, nekā citi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

noraustiijaas gan, btw. kad muuseejie sanaaca.

vasaraa bija labais, gaidaam naakamo praidu, kur varbuut arii zoofiili lepni soljos pa ielaam ar jeerinjiem pie rokas..

(Reply to this) (Parent)

ai, nu ko nu viņi tur daudz demonstrēja. ja anti-homoseksuāļi nebūtu tādu jezgu sacēluši, tad nekas vairāk par jauku pastaigu + dievkalpojumu jau tur droši vien nebūtu bijis.

/klāt nebiju, bet gudra :DD

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/es jau taapat >;D

(Reply to this) (Parent)

Tā ir ar visu, kas neietilpst konkrētās kultūras definētajās normās. Katrā ziņā, ja kāds sasveicinoties pastieptu kāju, vai arī, teiksim, katru rītu izraktu pagalmā bedrīti un tur atstātu savu zarnu saturu, tad mūsu kultūras pārstāvji diez vai to uztvertu saprotoši, jo tas neietilpst mūsu priekšstatos par cilvēka, precīzāk sakot, pareiza/laba cilvēka uzvedību. Savukārt, izpratni par to, kas ir pareizs un labs, par to, kā cilvēkam ir jāizturas, kas jādara un pēc kā jātiecas, mēs lielākoties mantojam no iepriekšējās paaudzes, pat īsti neapzinoties, kā tas notiek - bērnībā/jaunībā to automaģiski iemācamies, kopējot citu cilvēku (vecāku, autoritāšu, draugu) rīcību. Protams, dzīves laikā šī izpratne var mainīties, iespaidojoties no pašu pieredzes vai citu cilvēku viedokļiem, taču ir vajadzīgs laiks un paaudžu nomaiņa, lai kultūrā/sabiedrībā iesakņotos jauni paradumi, lai vienas vērtības nomainītu citas.
Kaut kas nav vērtējams kā labs vai slikts tikai tad, ja tas mūs īpaši neskar. Piemēram, tikai tagad vēsturnieki sāk daudz maz aukstasinīgi izvērtēt vēsturi, nesākot emocionāli asiņot līdzko runa ir par vācu baroniem, kas (ak tu šausmas) paverdzina latviešu tautu - jo tas bija sen, tas mūs vairs neskar un ar vāciešiem mums pašlaik nav nekādas īpašas attiecības - tikai tīri praktisks bizness.
Skaidrs, ka geji, maukas, pensionāri un tamlīdzīgas parādības vismaz tuvākajā nākotnē vienmēr būs acu priekšā - nekur jau nepazudīs. Vai šīs grupas kādam nodara ļaunumu, vai kādu aizskar? Šķiet, ka ne vairāk, kā cilvēks, kas izrok bedrīti pagalma vidū. T.i, šo grupu dzīvesveids aizskar citu grupu dzīvesveidu, tāpat kā metālistu dzīvesveids aizskar reperu dzīvesveidu.
Kāds ir prognozējamais iznākums? Var uzvarēt grupa, kurai ir labākā reklāma un kas spēj piesaistīt visvairāk tautas, kā tas reizēm notiek ar visādām modes lietām (dominējošais ģērbšanās/mūzikas stils), reliģijām (islāms vai kristietība viduslaikos) vai partijām (ne viena vien revolūcija piedzīvota). Taču, ja runa ir par pensionārismu vai gejismu, tad maz ticams, ka tā var notikt, jo tā nav ticība/pārliecība, ko var nomainīt tikpat elementāri kā mainīt reliģiju vai mīļāko mūziku, tāpat, kā nevar elementāri mainīt ādas krāsu. Tā, ka atliek vai nu iemācīties sadzīvot (izolēšanās, šķiet, ir neproduktīvākais sadzīvošanas paveids), vai arī rīkot masu slepkavības.

(Reply to this) (Parent)