ņefig man augšupceļš. ņefig man tāds augšupceļš, ja es esošo situāciju nespēju novērtēt. t.i., vispirms ir jāiemācās dzīvot tur, kur es esmu - būt NOMODĀ, būt ar mīļoto cilvēku, būt ar bērnu, darīt labāko, ko varu, savā darbā, panākt situāciju, kad esmu atbilstoši novērtēta etc., un tikai tad var būt augšupceļš - vai, pareizāk, tad augšupceļš ir dabisks.
nevēlos nekādas sociālās lomas, kuras aizsedz to, kas es esmu (ja es domāju "es esmu māte", tad es nevis esmu kopā ar bērnu, bet pildu mātes pienākumu; un tas pats attiecas arī uz mīļoto cilvēku vai darbu, vai draugiem).
un patiesībā definēt šo "es esmu" ir ļoti bīstami augšupceļam - jo, dodoties tālāk, es neizbēgami mainīšos, un, ja mans "es esmu" būs stabili definēts, tad man būs bail to atmest, un varbūt pat žēl (tik daudz pūļu tak tajā ieguldīts)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vo neapmaldies!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies :) cenšos

(Reply to this) (Parent)