Novembris 7., 2005
| 18:20 Jau labu laiciņu domāju par depersonalizāciju. Par sajūtu, ka tu nezini, kas esi. Par brīžiem, kad tu nezini, ko ieraudzīsi, kad ieskatīsies spogulī. Jā, es domāju, ko ierakstītu lapiņā pie vārdiem "es esmu". Es gribētu tā, lai šis "es esmu" sakristu ar "es vēlos būt". Nebūtu tur nevienas sociālās lomas. Būtu tur 20 reizes pēc kārtas: es esmu nomodā. Es esmu nomodā. Es esmu nomodā.
Vienīgais veids, kā iztikt bez depersonalizācijas, ir iztikt bez personalizācijas.
|
Comments:
kāda nozīme sevi personalizēt ar kādu noteiktu būtni, ja var vienkārši izvairīties no šīs tēmas apsmadzeņošanas.
tāpēc, ka citi nemitīgi tevi definē. labu laiku es par to nedomāju un tad konstatēju, ka zārks jau nevar palikt tukšā, ka es esmu piebāzta ar citu cilvēku priekšstatiem par mani.
jā, un visticamāk tie priešstati ir tik dažādi, ka rodas problēma samālēt no tiem kopā kaut ko vienai konkrētai būtnei līdzīgu. Nezinu, es dzīvoju tikai prieka brīžos, citos brīžos dzīvot ir tikai pienākums, un tad labāk aizmirst par sevi un beigt sevi identificēt kā kādu noteiktu būtni, bet eksistēt tikai kā bezviedokļa radījumam, kas visu saprot (vai tic ka visu saprotu), bet neko nedomā, lai nenonāktu konfliktā ar sevīm.
Tiekot līdz teikuma beigām jau biju aizmirsis ar ko šis teikums sākās. Karoče sviests.
| From: | deep |
Date: | 7. Novembris 2005 - 18:31 |
---|
| | | (Link) |
|
ja es esmu sakritiis ar es veelos buut, tad izpaliks augshupceljsh.
ņefig man augšupceļš. ņefig man tāds augšupceļš, ja es esošo situāciju nespēju novērtēt. t.i., vispirms ir jāiemācās dzīvot tur, kur es esmu - būt NOMODĀ, būt ar mīļoto cilvēku, būt ar bērnu, darīt labāko, ko varu, savā darbā, panākt situāciju, kad esmu atbilstoši novērtēta etc., un tikai tad var būt augšupceļš - vai, pareizāk, tad augšupceļš ir dabisks. nevēlos nekādas sociālās lomas, kuras aizsedz to, kas es esmu (ja es domāju "es esmu māte", tad es nevis esmu kopā ar bērnu, bet pildu mātes pienākumu; un tas pats attiecas arī uz mīļoto cilvēku vai darbu, vai draugiem). un patiesībā definēt šo "es esmu" ir ļoti bīstami augšupceļam - jo, dodoties tālāk, es neizbēgami mainīšos, un, ja mans "es esmu" būs stabili definēts, tad man būs bail to atmest, un varbūt pat žēl (tik daudz pūļu tak tajā ieguldīts)
| From: | deep |
Date: | 7. Novembris 2005 - 18:42 |
---|
| | | (Link) |
|
vo neapmaldies!
Es domāju, tātad es esmu (nomodā).
cilvēks var eksistēt un domāt, bet neDomāt un nebūt nomodā. nav nekā vienkāršāka kā dzīvot pusaizmigušam un nejūtīgam.
Esi nomodaa? Mans "nomodaabuushanas" rekords ir 6-10 sekundes; mans teevs kaa saveejo nesen mineeja ~ 2 minuutes.
ir nu gan nodarbe - pēc pulksteņa uzņemt laiku :)
ui, kaa man neienaaca praataa, tagad tik hronometrs k-kur jaadabuu :) doma bij' taada, ka, saliidzinot apzinaashanos apzinaataa sapnii un "nomodaa", naakas secinaat, ka lielaakoties dienaa esmu "aizmidzis". |
|
|