|
Marts 1., 2003
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 09:38 - parasts rīts
Pamostamies no tā, ka vieni sāni ir slapji. Bērns kārtējo reizi ir pārčurājis jēgu. Un, protams, savā gultā viņš normāli neguļ jau kādu nedēļu.
Pēc kādām 15 minūtēm, kuru laikā cenšamies ignorēt slapjā bērna īdēšanu un pusmiegā mētājam viņu no vienas krūts pie otras, pieceļamies sēdus. Bērns pēkšņi sāk ēst. Ar lielu ņerkstēšanu atver acis.
Pārģērbjam bērnu (viņš ir pietiekami apātisks, lai šo procedūru būtu iespējams veikt vienatnē) un iebāžam gultiņā. Ieslēdzam Turbo DSL un apstāmies, vai visas filmas smuki velkas. Pārsvičojamies. Saņemam meilu "a kāpēc tu neatbildi uz maniem meiliem". Atbildam: "Pamodīšos, atbildēšu".
Bērns iestrēdzis redelēs un bļauj. Izvelkam ārā, iedodam ziloni-grabuli.
Apstāmies žurnālus. Nekā jauna. Secinām, ka pilnīgi pietiek, ja apstās savu, ![[info]](http://klab.lv/img/community.gif) mkv un watt friendlisti. Un vēl pie teejas un ringlas jāiegriežas.
Bērns dauza galvu pret redelēm un bļauj. Izceļam ārā no gultas, ejam pie tēta apsveicināties. Bērns ar tēti vismaz piecas minūtes sacenšas, kurš skaļāk žagosies. Abi ir pilnīgiā sajūsmā par šo procesu. Uzvelkam bērnam zeķītes.
Iebāžam bērnu gultā. Pēc pusminūtes izvelkam ārā. Viena zeķe jau novilkusies. Nu i vilks ar viņu.
Paņemam bērnu klēpī un sacenšamies, kurš vairāk taustiņus nospiedīs. Es it kā cenšos kaut ko uzrakstīt.
Ienesam bērnu pie omammas un noliekam uz grīdassegas (kas patiešām ir sega). Parunājamies ar omammu par to, cik daudz viens bērns var pievemt.
Pabeidzam drukāt žurnālī un ejam vēl pagulēt. Kāda bauda gulēt divatā, un tikai divatā, nebaidoties par to, ka gultasbiedrs kuru katru brīdi izkritīs no gultas un sāks bļaut.
Atceramies (pareizāk, sajūtam), ka gulta taču ir slapja. Pofig.
Arlabunakti.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |