Atkarīgs no tā, vai ir statistiski nozīmīga korelācija, t.i., vai psihiski slimo cilvēku ūdens patēriņš atšķiras no veselo cilvēku ūdens patēriņa pietiekami būtiski, lai to nevarētu uzskatīt par vienkāršu sagadīšanos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak, bet tu jau zini, kā ir ar to statistiku. "precētie vīrieši dzīvo ilgāk" - loģiski, jo ilgāk dzīvo, jo lielāka iespēja, ka apprecēsies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar statistiku viss ir kārtība - korelācija tik tiešām pastāv. Problēma ir izvērtēt, kas ir cēlonis un kas ir sekas.
Lekcijās dzirdēju labu piemēru:
Mēs varam novērot korelāciju starp dienu un nakti. Tas var nozīmēt to, ka diena ir nakts cēlonis. Tas var nozīmēt to, ka nakts ir dienas cēlonis. Bet tikpat labi var būt, ka gan dienai, gan naktij ir viens un tas pats cēlonis, piemēram, Zemes rotācija.

(Reply to this) (Parent)

Mja, un, protams, gadījumos, kad ir novērojams "feedback", cēloni ir īpaši grūt noteikt. Iedomājies situāciju: ir mikrofons un skaļrunis, kas novietoti tā, ka skaļrunis atskaņo mikofonā ierunātās skaņas un mikrofons uztver no skaļruņa izdvestās skaņas. Pietiek kādam iekviekt mikrofonā: "āāā", lai sāktos mūžīgais cikls: skaļrunis izdveš "āāā", mikrofons uztver "āāā", skaļrunis izdveš "āāā"...
Paiet 100 gadi, atnāk pētnieks, ierauga šo sistēmu, kasa pauri un domā, kas te kam ir cēlonis.

(Reply to this) (Parent)