Septembris 23., 2005
| 18:45 ARSā man bez visa cita piešķīra arī pamatīgu peinkilleru injekciju, aizplanēju līdz V&R grāmatnīcai un (jā, Tom, tev bija taisnība, tas ir bīstami) iegādājos "Tumsas sirdi", "Oriksu un Kreiku" (vienīgā Atvudas grāmata, ko es jebkad esmu vēlējusies pārlasīt), bērnam grāmatiņu par lāčiem, un jā, jā, Neiburgas Stum Stum.
Nopirku tāpēc, ka, nejauši atšķirot, uzskrēju virsū gabaliņam, kurš man nebūt nelikās labs, bet dikti jau vaļējs gan. Man vispār patīk vaļējas lietas. Bet man nepatīk tas, ka šitā grāmata daudziem patīk, šī nav tā grāmata, kurai vajadzētu patikt daudziem. Es gribētu, lai gandrīz neviens nebūtu viņu lasījis (vai arī būtu lasījis un aizmirsis), un tad es varētu teikt: "Jā, tāda jocīga grāmatiņa, bet man jau patika. Tā, it kā visu laiku būtu paslīdēts, un nevar saprast, vai tīšām vai nejauši tīšām vai tīši nejauši." Un "zini, viņa ir līdzīga tām grāmatiņām "pirmās grāmatas" sērijā, tur ir kaut kāds tāds padomjlaika grāmatu putekļojums virsū - nu, vislaik tā sajūta, ka "es lasu to tagad un tikai tagad es redzu, kas tur ir vērtīgs, un tas nepavisam nav tas, kas likās vērtīgs tai laikā", un tāda lasītāja unikalitātes sajūta (varbūt es pārspīlēju)".
Un tad vēl es gribu dažus vārdus viņai pašai, bet viņai pašai varbūt nemaz nepatīk, ka ar viņu runā ar viņas grāmatu vidū (man, piemēram, nepatīk).
|
Comments:
From: | dzeina |
Date: | 23. Septembris 2005 - 19:49 |
---|
| | | (Link) |
|
Tur var Tev tikai piekrist - reizēm ir kaitinoši, kad aiz darbiem nesaskata cilvēku tevī... /esmu atpakaļ, tikai bik savādāka :)
| From: | skuka |
Date: | 24. Septembris 2005 - 00:18 |
---|
| | | (Link) |
|
Jàa, es, piemeeram, labpraat zinaatu, ko nozii,ee "valjeejs":)
man atšķīrās 'aizliegtā fotogrāfija'. bet tur jau vispār dikti daudz kas ir vaļējs, katrā stāstā bik paslīd kāja, un tā, ka skuju nevar saprast, vai gribēti vai negribēti (es gan tikai līdz pusei dalasīju, noliku malā, lasīšu, kad atkal sagribēsies). bet tā kā stāstā par meiteni kafejnīcā, tur kur ir tā frāze iz sērijas - "neviens normāls cilvēks jau tādās neiet, labi, ka viņi nezina, cik mana jaka maksā (un nevar saprast, vai kauns, vai bail, ka aplaupīs, drīzāk jau otrais), bet varbūt tur ir tā Īstā Dzīve" - nu, šitāds domu gājiens ir ar baigo plaisu iekšā, un nevar saprast, vai tā vaļējā plaisa ir gribēta vai negribēta. bet ar pareizo šausmu/bijības/fascinācijas sajaukumu.
From: | (Anonymous) |
Date: | 24. Septembris 2005 - 15:23 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, man liekas, ka autore buus driizaak domaajusi kaunu, bet vispaar veel vairaak man liekas, ka vinja pati to nezina, un vinjai patiik atstaat valjeejus galus, taa, lai viss nav pateikts.
jā, vēl viens iemesls, kāpēc man nepatīk runāt par grāmatām - pārāk liels kārdinājums runāt par "autori" trešajā personā + spekule't par to, ko viņa zina, nezina, domājusi, nedomājusi, gribējusi, negribējusi, blablabla.
un vispār - kas nu tur par kaunu. ja cilvēkam nav kauns dzert Hennesy un uzjautrināties par to, ka bārmenis ir to pasniedzis uzsildītā glāzē, tad viņam nebūs arī kauns, ja citi redzēs viņa naudu + kredītkartes, ne? |
|
|