savādi savādi, es arī tādu bērnībā ēdu, turklāt pēc tam, kad izlasīju, hmm, kaut kādu stāstu kaut kādā vecā Karogā, vai avotā, vai... nezinu kur, bet tur bija kaut kādi stilīgie jaunieši, atceros, puisis un meitene bija, un kaut kāds kautiņš tamburā bija, tāds eksistenciāls stāsts, un meitenei laikam garšoja g ar m, un tad ierunājās mans tobrīd vēl snaudošais ekshibicionists un mākslīgās savādnieka identitātes veidotājs, un teica: tev arī jāēd g ar m

(Reply to this)