Es nebiju gulējis vairākas diennaktis. Es vairs nespēju cīnīties ar miegu. „Pagulēšu, - es nodomāju. – Var mazliet pagulēt.” Miegs sākumā atslābināja manu apakšžokli, tad – kakla skriemeļus, acis aizvērās, bet apakšlūpa nokārās lejup. Taču viena doma turpināja skanēt galvā. Tāda skaidra un priecīga doma: „Labi, ka nav vairs nekāda spēka un pārdzīvojumu! Un vēl labi, ka nav iespējams Viņai piezvanīt. Nav iespējams! Citādi es tagad domātu par to, kā lai Viņai piezvanu, ko lai Viņai saku, kāpēc vispār lai zvanu?!!! Man ir labi! Labi!”

(Reply to this) (Thread)

Jevgēnijs Griškovecs

(Reply to this) (Parent)

jau pāri vieniem
                guli droši vien
bet var jau būt
               tas pats ar tevi notiek
es nesteidzos
             ar telegrammu zibeņiem
kādēļ lai uzsūtu tev jaunas mokas

/V.Majakovskis, viņa pēdējais dzejolis/

(Reply to this) (Parent)