dark side ir dzelme un dziļums, light side ir vieglums un paviršība. hronisks pesimisms, protams, ir tikpat slimīgs kā hronisks optimisms, bet slimīgi ir abi. jo harmonijas noslēpums ir... nujā. harmonijā. un līdzsvarā.

bet hroniskam pesimistam uzticēties ir vieglāk tāpēc, ka viņš pazīst savu tumšo pusi un parāda to, tātad ir vieglāk uzzināt, ar kādiem zemūdens akmeņiem rēķināties. plus vēl hronisks pesimists labāk kā hronisks optimists apzinās, ka iestrēgt vienā attieksmē un pašsajūtā nav pareizi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es neesmu nebūt ne hronisks pesimists, bet tie, kas mani pazīst, zin, ka mans dark side tā vien izlaužas ārā vai parāda zobus nepiemērotākajos brīžos. Klasificē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

homo vulgaris ;)

visiem tak ir sava tumšā puse, jautājums tikai par to, kā ar viņu apietas. izlaušanās ir neizbēgama. tāpat kā cilvēkiem, kas sevi pozicionē kā "kretīnus" ir gaišā puse, kas tā vien izbāž snīpīti pasaulē.

(Reply to this) (Parent)

Vai tad dark side vairs ir dark side, ja to parāda?

Tāpēc jau hroniski pesimisti kļūst par optimistiem, ka zejebalo iestrēgt depresijās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja ļoti ilgi rāda, tad tā monēta var apgriezties otrādi, jā. tikai tad tas, kas bija tava light side, kļūs par dark side, jo apgaismot abas puses vienlaikus nav iespējams. (drīzāk gan vajadzētu runāt nevis par "vienas monētas divām pusēm" bet par "sfēras divām pusēm", citādi pārāk krass nodalījums sanāk, kas gluži neatbilst patiesībai.)

bet nez, man liekas, ka tā light side, pārāk izvērsta, ir aumež neproduktīvs pasākums. ja tu neredzi savu dark side, tad tev nav ne mazākās motivācijas ar to strādāt. bet problēmas nepagaist tāpēc vien, ka tu tās ignorē. vismaz nopietnākās problēmas ne.
es pati cenšos nodarboties ar coin flipping, virpināt sevi uz riņķi, pavadot vienu dienu (svētdienu, piemēram ;)) visnotaļ saulaini un gaiši un tad nākamajā dienā izvērst pilnvērtīgu mizantropiju, un nesamulst, ja izrādās, ka svētdiena patiesībā ir bijusi biedējoša un pirmdienā ir daudzreiz pasmaidīts par pavisam vienkārši jaukām lietām - kuras es tādā svētdienā pat nepamanītu, jo eiforijas ir par daudz.
t.i., gaisma apžilbina un tumsa padara aklu, mūžīgs mijkrēslis ir pelēks, nomācošs un 2dimensionāls, bet gaismas, tumsas un mijkrēšļa pārmaiņa ir tā, kas ļauj redzēt gan krāsas, gan dziļumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pilnīgi piekrītu:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

muti, optimist.






..dod šu'.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D

(Reply to this) (Parent)

Klau, kaapeec 'dark side' ir dzelme & dziljums? Man shkiet, ka gaishs un tumshs ir tikai apgaismojums vai taa truukums. Vai nevareetu gadiities taa, ka apgaismo (vai neapgaismo) vienu un to pashu?- taadaa gadiijumaa dziljumi/seklumi ir vienaadi. Tik vien kaa labaak vai sliktaak redzami.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, var būt arī tā. t.i., arī tādā veidā var traktēt šo metaforu. tikai tas nemazina faktu, ka ir šis tas, kas tumsā ir labāk uztverams nekā gaismā. vai, pareizāk, tumsā tu to sajūti un gaismā ieraugi. sk. manu nākamo komentāru par apžilbināšanu & aklumu.
katrā ziņā man liekas, ka šī "dvēseles tumšā nakts" ir nevis tas, no kā visiem spēkiem jāvairās, bet, tieši otrādi, brīžos, kad tā atnāk, ir jāmāk ienirt tās dzelmēs, lai iepazītu un nebaidītos. vismaz ne tik ļoti.
jā, bet tā metafora laikam man uzradās no light=gaisma; vieglums, tātad dark=tumsa & smagums, kas automātiski asociējas ar ieniršanu dzelmē. ja nu mēs analizējam to, kā rodas metaforas.

lai arī varbūt tiešām var braukt pa virsu. visu laiku, visu mūžu. un tā arī neuzdurties zemūdens akmeņiem un nepārbīties pašam no sava dziļuma. nezinu. teicu jau, ka neticu un neuzticos, bet varbūt man nav taisnība.

(Reply to this) (Parent)