jā, var būt arī tā. t.i., arī tādā veidā var traktēt šo metaforu. tikai tas nemazina faktu, ka ir šis tas, kas tumsā ir labāk uztverams nekā gaismā. vai, pareizāk, tumsā tu to sajūti un gaismā ieraugi. sk. manu nākamo komentāru par apžilbināšanu & aklumu.
katrā ziņā man liekas, ka šī "dvēseles tumšā nakts" ir nevis tas, no kā visiem spēkiem jāvairās, bet, tieši otrādi, brīžos, kad tā atnāk, ir jāmāk ienirt tās dzelmēs, lai iepazītu un nebaidītos. vismaz ne tik ļoti.
jā, bet tā metafora laikam man uzradās no light=gaisma; vieglums, tātad dark=tumsa & smagums, kas automātiski asociējas ar ieniršanu dzelmē. ja nu mēs analizējam to, kā rodas metaforas.

lai arī varbūt tiešām var braukt pa virsu. visu laiku, visu mūžu. un tā arī neuzdurties zemūdens akmeņiem un nepārbīties pašam no sava dziļuma. nezinu. teicu jau, ka neticu un neuzticos, bet varbūt man nav taisnība.

(Reply to this) (Parent)