Maijs 2., 2005
| 14:00
|
Comments:
pajautā māšelei, lai viņa tev paskaidro, kas ir Maslova piramīda. (es nupat mēģināju atsaukt atmiņā, bet konstatēju, ka neatceros precīzos pakāpienus.) vienkāršoti sakot, ideja tāda - cilvēkam ir vairāku līmeņu vajadzības (fizioloģiskās->drošības->mīlestības->pašapliecināšanās->pašrealizācijas), bez kaut cik apmierinātām zemāko līmeņu vajadzībām cilvēks nav spējīgs tikt augstāk, bet būtībā, apmierinot zemāko līmeņu vajadzības, cilvēks kāpj uz augšu, uz nākamajiem vajadzību līmeņiem. es teiktu, ka šī filma ir taisīta, sekojot pirmām kārtām 4. vai 5. līmeņa vajadzībām, nevis primitīvai vajadzībai paēst. (vismaz ciktāl tas attiecas uz galveno staffu.)
Zinu, kas tā par piramīdu, tieši par to jau es runāju - ēšana ir uz zemākas pakāpes, ēšana ir primārais, tikai paēdis cilvēks var taisīt mākslu par to neko neprasot pretī. Tāpēc jau es teicu, ka režisors (droši vien, pietiekami bagāts un paēdis), gribēja pazīmēties (pašapliecināšanās, pašrealizācija), aktieri gribēja porsche (pašapliecināšanās, citapiecināšanās, zīmēšanās), bet parastais stuffs, kas dara melno darbu dabūja savu dienišķo algu un apmierināja vien savas fizioloģiskās un drošības vajadzības.
nubāc. tikpat labi tu vari teikt, ka grāmata ir komerciāla tāpēc, ka vienīgais, kas ir strādājis pašrealizēšanās dēļ, ir autors, bet redaktori, salicēji, korektori, maketētāji, papīra ražotāji, tipogrāfija, grāmatu tirgotāji etc. ir strādājuši, lai paēstu :P
Bet es taču nevienā brīdī neapgalvoju, ka tā ir komerciāla filma;)
Bet, īstenībā, vai tad mūsdienās vispār ir iespējams kaut kas nekomerciāls? Pat, ja tu uzraksti uz papīra lapeles dzejoli un pielipini to pie laternas staba, tad šā vai tā kāds no tā uzvārās. Papīra ražotājs, piemēram. Vai sētnieks, kas nākošajā dienā saslaucīs papīra lapeli, ko vējš norāvis no staba.
man domāt, būtu vērts akcentēt pamatmotivāciju, nevis sekundāros motīvus. citādi skatījums uz jebkuru lietu būtu dikti ačgārns - jo dajebkam var atrast veselu sēriju motīvu, no kuriem lielākā daļa ir patiešām darbojušies par labu lēmuma pieņemšanai, un, uzsverot mazāk būtiskos aspektus, var nonākt pie absolūti greiza priekšstata.
Hmm, nu varam skatīties uz lietu gan kvalitatīvi gan kvantitatīvi. Ja kvantitatīvi, tad, ja nebūtu milzīgs bars cilvēku, kas strādā dēļ vēdera tiesas, tad filma nekad netiktu uzņemta.
ja mēs skatāmies no šāda aspekta, tad, protams, režisors un scenārists, un aktieri ir tik sīka vienība, ka faktiski ir vienalga, vai skatīties veco Solaris vai jauno, vai skatīties Hero vai Lidojošo Dunču Namu.
/brrr, dabūsi pa ausīm no manis, kad tikšu tev klāt.
(apsienu šalli ap ausīm) ;) Nu, nav jau vienalga, īstenībā. Vienkārši, lai dabūtu labu rezultātu, ir vajadzīgi visi komponenti - gan labs režisors, scenārists, aktieri un whatever, gan arī lētais indiešu darbaspēks.
jāāā, un neaizmirsti arī par rīsiem, ko tiem indiešiem ēst, un par upēm, kam jāplūst, lai tie rīsi augtu, un par manu vecvecvecvecmāmiņu, kas audzēja kartupeļus, kurus ēda kāds no tiem korejiešu pirmsenčiem, pirmajā acumirklī tas kartupelis, protams, liekas pilnīgi nebūtisks, bet patiesībā - tikpat nozīmīgs kā režisors ;)
/es, starpcit, pati nezinu, vai šobrīd ironizēju vai ne.
Un iedomājies par tiem nabaga brazīļu tabakas plantācijas strādnieku bērniem, kas nomirtu badā, ja es atmestu pīpēšanu;) Ironizē vai nē, bet ir jau tā, ka režisors viens pats neko daudz nevar izdarīt. Un tu arī nerakstīto šo postu, ja nebūtu admini, kas uztur kārtībā n-tos serverus, ja nebūtu nerdi, kas izgudro interneta protokolus, ja nebūtu korejieši, kas ražo lētus datorus, ja nebūtu ...
..un tu nerakstītu šo komentāru, ja nebūtu burvīgo letiņu puišu, kas ražo salīdzinoši lētu alu? ;)
jāpiezīmē, ka jūs tuvojaties budismam, jaunais cilvēk. "viss ir viens", jāāāā, tā viš ir, tā viš ir (iekožos koka soliņā, zinot, ka tā patlabanējā forma ir ilūzija un būtībā tas neatšķiras no sviestmaizes)
..un daiļrunīgs jūs arī esat ;)
check @ |
|
|