Aprīlis 29., 2005
| 11:33 Rīts ar Pink Floyd "If", vienu no tām dziesmām, kuru atceros visnotaļ neskaidri un tikai vienas frāzes dēļ.
If I go insane, please don't put your wires in my brain.
/Bet vispār - jūtos kā bērns pie konfekšu kārbas. Paldies :) Mūzika: Pink Floyd - If
|
Comments:
Vai tu kādreiz atļaujies lasīt vai klausīties kaut ko tādu, par ko negribētu citiem teikt?
mmm. ja tas bija uzbrauciens par to, ka spamoju, tad apkaunos. ja tas bija normāls jautājums, tad figsviņzin. es bieži lasu un klausos visādu bullšitu (tipa Linkin Park, System of a Down, draņķīgas lubenes un Vollesu), bet man nav problēmu par to runāt.
Vienkārši neesmu pamanījusi, ka tu kādereiz cibā izteiktos par kaut kādām veceņu lietām, ķipa, šmotkas, smiņķi, romāniņi, Šakiras dziesmeles un tomu podobnoe :) Sajūta, ka šī dzīves sastāvdaļa ir vienkārši atšķelta.
bāc, krietnu laiku nekādi nespēju saprast, kas tas "tomu podobnoje" ir domāts - grāmatu kategorija kaut kāda, grupa vai kas :)
Nu, tas ir teikts par puisi - viņu tak sauca Toms Podobnijs, vai ne?
/tagad man tikai jāsāk taisnoties, kāpēc par puišiem nerakstu ;)
nuja, arī tāds variants man prātā pavīdēju
Es ceru, ka šis apzīmējums man nepielips. Citādi būs kā ar lieldienzaķi ;)
nu, par romāniņiem droši vien kaut kad esmu izteikusies. tā kā man nav normālas saskares ar ārpasauli (t.i., ne TV, ne radio), tad jaunākais popmūzikā man iet garām (šaubos, vai esmu dzirdējusi Šakiru). Ar šmotkām un smiņķiem pati pārāk neaizraujos (slinkums un pofigisms), tāpēc par to rakstu mazāk. Bet ir bijuši ieraksti iz sērijas "kāpēc man patīk drēbes tikai tad, ja tās ir nēsātas vairākus mēnešus un kāpēc mīļākās drēbes ir tās, kuras esmu mantojusi no māmiņas" vai "velns parāvis, kā vidējā aritmētiskā sieviete spēj tikt galā ar daudzpadsmit dažādiem kosmētikas līdzekļiem, kas ir Obligāti Jālieto?!" :)
t.i., nevis mans žurnāls neatbilst manām patiesajām interesēm, bet manas intereses ir frīkainas.
Tās intereses speciāli tiek izvēlētas frīkainas, lai atšķirtos no bara? Es pati ar kosmētiku arī diez ko neaizraujos - skropstu tuša un kaut kāds ķermeņa krēmelis pēc vannas (bet nu ne jau 5 gab. - acu zonai, kājām, rokām, ragiem :)) un ar šmotkām ir tā, ka es tomēr labrāt nopērku kaut ko tādu, kamā labi izskatos (un te nav runa par špiļkām un topiņiem caur kuriem pupi krīt ārā), jo kāpēc atteikties no komplimentiem arī izskata ziņā. Ja pareizi saprotu, tad tavs uzsvars ir uz smadzeņu funkcijām nevis ārējo veidolu, bet nekad nav bijusi vēlēšanās izmēģināt, kā būtu ja es tagad ņemtu un uzvilktu kaut ko jaunu un smuku? Lai patiktu sev.
nunu, nepārspīlē :) es jau teicu, ka reti, bet interesējos par to visu, un NĒ, man nebūt neliekas, ka frīkainums būtu kaut kas tāds, ar ko jālepojas. kas attiecas uz izskatu... hm. nupat nospriedu, ka man vienkārši vairāk interesē, kā es izskatos vispār, nevis kā izskatās mans iesaiņojums. kaut kā tā. tip "drēbes ir paredzētas tam, lai tās novilktu, nafig pievērst tām pastiprinātu uzmanību?" ;)
kad beigsies bērna filma par gliemežu seksu, uzmetīšu tev uz servera Reznora miksus "Wish you were here" albūmam, ok?
Kāda runa, protams:) (un es negribu zināt, kas tā par perversu filmu;))
Nu, nevar jau zināt, cik tie gliemeži ir sado-mazo-histiski;)
jā jā, ar mazām mazītiņām pātadziņām..
kā tu iedomājies gliemežu sado-mazo-seksu?! tak jau viņi ir mīksti, mīļi un maigi, sāk ar bučošanos un beidz ar atlaišanos sūnās ar (kā-viņ-tur-sauca) PĒDĀM kopā. un viņi tak vislaik ir lubricēti un slīdīgi, kas arī ir bonuss gliemežu labā. mikstmiesis kaut kad bija sabildējis savu gliemežu seksu (savu gliemežu, nevis savu seksu ;)), dikti smuki izskatījās.
Nez, varbūt sado-mazo-gliemeži mēdz izkauties ar čaulām;) (vai atlaisties sūnās pie skudru pūžņa;)) |
|
|