Aprīlis 26., 2005
| 11:54
|
Comments:
par to jau ir runa. nepamanītu droši vien. un, ja realitātē kāds cits dzīvotu tavā ķermenī - pamanītu, ka tas ir kāds cits? tak jau nē, nepamanītu, jo noticēt, ka tavā ķermenī ir iemiesojusies cita personība ir grūtāk kā noticēt, ka tu kādam esi uzticējusi savu paroli. kas nozīmē, ka lielākā daļa no "es ilgojos pēc tevis", vai "tu man esi nepieciešams/-a", "tu esi mans draugs" pat "es mīlu tevi un tikai tevi" ir BS, jo atšķirība vienkārši netiktu pamanīta.
kā tu to vari zināt? vai tad pamanītu, ja nebūtu savādāk?
nujā, tā domāt neapšaubāmi ir patīkamāk. es šaubos.
nu, ja pareizi saprotu, tu jau tāpat neesi nekāds sirdsdraugs. bet tas, ka arī tuvi draugi var neatpazīt... no maniem draugiem biki satraumēja tikai viens gadījums, pārējie droši vien vienkārši nosprieda, ka es esmu iegājusi kārtējā identitātes krīzes periodā.
nuja. un neviens tak īpaši neslēpās.
nu, mēs tomēr centāmies izvairīties no dzimumidentitātes atklāšanas, citādi jau būtu pavisam jocīgi. lai arī ierakstu par mēnešreizēm arī neviens neuztvēra kā neparastu no puiša puses ;)
nu, mēs esam gana labi draugi, lai es apmēram zinātu, kā viņu uztver citi. bet nu tas brīdis, kurā es stāstīju, ka īpaši daudz nedzeru, un jerrym neradās aizdomas, bija dikti smieklīgs :D |
|
|
|
Sviesta Ciba |