Hm, gudrība tikai visu sarežģī. Daudz vieglāk ir kad pār tavu saprātu valda starpkājes instinkti, tava uzvedība ir nodrāzti perfekta kā lētās amīšu jauniešu filmās, tu pārzini jaunākos modes kliedzienus, un 100x neapdomājot sekas vienkārši, uzdrošinies. Tā sauktie "gudrie" cilvēki bieži vien bezjēgā kaut ko meklē, mocās ar saviem iedomātajiem kompleksiem, mēģina sakstatīt likumsakarības tur kur to nav, un vārās savā saprāta nepārliecinātībā ne par ko.
(Viss iepriekš teiktais, var tikt uzskatīts par patiesu esam, pieņemot, ka mani var uzskatīt par relatīvi gudro cilvēku salīdzinājumā ar kaimiņu dzērāju Slavku

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laimīgā kārtā es esmu ne tikai pārāk gudra, lai nocopētu kaut kādu džeku, bet arī pietiekami gudra, lai varētu sev izvērsti un pārliecinoši pamatot, kāpēc man nafig nav vajadzīgs kaut kāds džeks :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja gudrums konfliktē ar dabas likumiem, vai tas saglabā gudruma statusu, vai vienkārši ir kārtējā dīvainība. Atcerējos, ka kādreiz interesanti rakstīju, un kaut ko līdzīgu biju izdomājis http://journal.bad.lv/~zupchix/2004/04/15/ nedaudz ne pa tēmu, bet ideja skaidra, ja cilvēks nav spējīgs atrast sev piemērotu partneri tad .....

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc man šobrīd nav attiecību: ja es meklēju tēvu savam otrajam bērnam, tad šim cilvēkam ir jābūt tiešām izcilam, un tādi jau uz ielas nemētājas, t.i., ir pilnīgi normāli tas, ka divu gadu laikā neesmu šādu kadru atradusi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka man jau ir bērns un tāpēc man ir daudz vieglāk iztēloties, kāds attiecīgais cilvēks būtu bērna tēva lomā - un daudz vieglāk izbrāķēt ;)

(Mans bijušais puisis ir biki cits stāsts, bet pietiekami labi iekļaujas shēmā)

Katrā ziņā kaut kas tajā teorijā ir. Nekas īpaši patīkams, protams, bet jā.

(Reply to this) (Parent)