Sist vājākos - labi vai slikti? Var gadīties visādi.
Brutāls piemērs - boksā tiek piekauts jauniņais. Sekas? Jauniņais var saprast, ka bokss nav priekš viņa un izvēlēties citu izklaidi, kas tam sagādā vairāk prieka. Jauniņais var saprast, ka viņš vēl ir zaļš, sākt trenēties un pēc kāda laika sasist sitējus. Jauniņais var arī nomirt no gūtajām traumām.
Kā redzams, tad pirmajā momentā jauniņais nekādu labumu negūst - tikai naidu pret sasitēju. Taču ilgākā laika posmā jauniņais (ja nenomirst) var izrādīties arī ieguvējs.
Bet...
Mums visiem skolā ir bijuši skolotāji, kas mums nepatīk, kas uzdod daudz mājasdarbus, liek sliktas atzīmes, utt. Varbūt tagad mēs sakām viņiem paldies, ka viņi mums kaut ko ir iemācījuši, taču būtībā naids nekur nav pazudis un mēs būtu laimīgāki, ja skolotāji būtu kaut ko iemācījuši ar nesāpīgākām metodēm.
Vai stiprākais kaut ko iegūst sitot vājāko? Jā, pārsvarā iegūst ienaidniekus.

(Reply to this) (Thread)

ar vienu piezīmi: boksā tomēr cilvēks zina spēles noteikumus un zina, uz ko parakstās. un mācīšanās un pazemojuma pārciešana tomēr nav viens un tas pats.

un, ja nu mēs runājam konkrētāk par tēzi "vājajam iekaustīšana (vienalga, vai fiziska, vai morāla) vienmēr nāk par labu", tad tās ir klajas muļķības. labi, varbūt, ja mani pamatskolā nebūtu pazemojuši, es būtu atbilstošāka vidusmēram kā tagad - un kurš gan teica, ka es to nevēlētos? bet es pazīstu cilvēkus, kuri NAV kļuvuši stiprāki pazemojuma dēļ. jā, nocietinājušies, jā, iemācījušies kaut cik aizsargāties, bet rētas vēl joprojām ir redzamas. un panākt viņu uzticēšanos ir neiedomājami grūti.

par sitēju, protams, atsevišķs stāsts, tur mēs droši vien varam vienoties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja. Tu saki to pašu ko es, tikai citiem vārdiem:)

(Reply to this) (Parent)