ak, nu kāda atšķirība, vai es tuvojos šim nosaukumam vai ne... protams, ka es to daru savu iespēju/gribasspēka robežās, kas gan man cits atliek (da arī es ticu, ka, jo vairāk cilvēku centīsies, jo drīzāk cilvēce kopumā pietuvosies nākamajai attīstības pakāpei).

sev es kaut cik ticu. reizēm. kad man ir bikucis dzīvotgribas. bet es esmu līdzatbildīga par visiem kretīniem-un-idiotiem, tā ka mana ticība sev nav diez cik pamatota.

un tu tici cilvēcei? vai arī Labajam? pozitīvajam?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

E-kā. Tagad jau optimistiskāk:)
Es neticu labajam vai pozitīvajam - tās ir pārāk mainīgas lietas, lai uz tām paļautos. I mean, katram ir savi uzskati par to, kas ir labs vai slikts, bez tam šie uzskati laika gaitā mainās.
Bet vienam gan es ticu - es ticu cilvēces spējai izkulties no nepatikšanām, ko tā pati sev rada. Līdzko problēma kļūst pārāk liela, līdzko ir sasniegta kritiskā cilvēku masa, kas apzinās, ka problēma pastāv, tā problēma tiek atrisināta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm. tā viš i. kur palika tā sarkanā podziņa? ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā sarkanā podziņa, kas joprojām nav nospiesta, jo cilvēkiem ir apbrīnojama prasme izvairīties no nepatikšanām?

(Reply to this) (Parent)