nav nepieciešama mitoloģija. bet ir nepieciešams domāšanas veids, ko visvieglāk iemācīt ar mitoloģijas palīdzību. tāpat kā matemātiku mēs mācāmies lielā mērā tāpēc, lai pieradinātu sevi domāt, ne jau tāpēc, ka mēs dzīvē dikti daudz taisītos logaritmus izmantot ;) ikdienas domāšana skata pasauli sadalītu, un (hm, tam noteikti ir labāks nosaukums, bet sauksim to šitā:) sakrālā domāšana skata pasauli vienotu, ar laiku tu vari atteikties no mitoloģijas, izvēlēties citu vai veidot pats savu (un tas tomēr diezgan neizbēgami notiek), tas ir pilnīgi vienalga, galvenais, ka tev ir prakse domāt šādā veidā. protams, es arī nedomāju "mitoloģiski", t.i., neticu kaut kādām konkrētām dievībām un nenesu medus podiņus pie pagalma lielās liepas (lai arī varbūt vajadzētu), es uztveru mitoloģiju kā simbolu sistēmu pasaules izprašanai. (bet patiesībā es nezinu, vai tu runā par to pašu, ko es, sakot "izprast pasauli kā vienotu veselumu", precizēsi, kā tas ir?)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Muļķīgi ir mācīties matemātiku tikai tāpēc, lai pieradinātu sevi domāt. Tas beigsies ar to, ka tu veltīgi izšķiedīsi laiku, ko tu varēji pavadīt domājot par sev svarīgām lietām. Vieglākais veids, kā iemācīties domāt ir domāšana. Un visvieglāk ir iemācīties matemātiku tad, ja tev ir kaut kas jāsarēķina/jānomodelē un tu nezini labāku paņēmienu, citiem vārdiem sakot, ir viegli iemācīties to, kas tev ir vajadzīgs.

Uztvert pasauli kā vienotu veselumu... iedomājies koku, kas sākas ar stumbru un sazarojas arvien sīkākos zariņos, iedomājies zirnekļa tīklu. Tā es uztveru vienotu pasauli. Kā milzīgu informācijas apjomu, kur viena informācija izriet no otras kā koka zari sazarojoties un viena informācija ir saistīta ar otru kā pavedienu krustojumi zirnekļa tīklā.

(Reply to this) (Parent)