T.i. es viņus ne paturu ne nepaturu savas varas dēļ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"man negribās viņus dzīt projām, jo tad viņi apvainotos?"
nu, ja motivācija būtu "jo man viņi patīk", "jo man viņi ir tuvi" u.tml., tad tas būtu ok. bet ja tikai "tad viņi apvainotos", tad tas jau ir biki tizli. teiksim, ka cilvēks, kam es esmu pieķērusies, mani netriektu prom tikai tāpēc, ka tad es apvainotos, tas būtu konkrēti ... ē... pazemojoši priekš manis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja man viņi nepatiktu, tad man būtu vienalga, vai viņi apvainojas, vai ne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, tātad tu neprecīzi formulēji jau pašā sākumā ;)
jo man arī ir cilvēki, pret kuriem es izjūtu savu varu (kaut vai mani draugi - jo es zinu, ka viņi ņems vērā manu viedokli arī lietās, kam ar mani it kā nav sakara, un pārdzīvos (cik nu kurš), ja es viņiem sabraukšu virsū), bet viņi man patīk un TĀPĒC es ar viņiem satiekos. plus jau viņiem ir tāda pati vara attiecībā pret mani. tā ka šajā gadījumā mēs tiekamies tāpēc, ka patīkam viens otram. un tam nav nekāda sakara ar "nepasūtu, jo apvainosies" - ja man nav noskaņojuma ar viņiem tikties, es pasūtu, un viņi neapvainojas ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sapratu, kur ir problēma. Es nevaru cilvēkus ne paturēt ne likt tiem aiziet. Man ir zināma vara pār dažiem cilvēkiem, t.i., es varu tos dažādā veidā ietekmēt, bet es nevaru tiem likt palikt vai aiziet. T.i., ja es tos padzenu, tie var atnākt atkal. Ja es tos paturu, tie var arī aizmukt. Nav man nav absolūtas varas. Tagad varu mierīgi atbildēt uz Pollu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

žetons ;)
jā, un vēl jau tas, ka tu tomēr nevari būt pilnīgi neatkarīgs no cilvēka, pār ko tev ir vara. saimnieks kļūst par sava kalpa kalpu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tā viš i;)

(Reply to this) (Parent)