Samurajs, principā. Samurajs visplašākajā nozīmē. Ne tikai kā japāņu filmās rāda, bet arī Suhovs no "Baltā tuksneša saules" vai Šons Konerijs no "The Rock", vai Toms Krūzs no nesenā "Collateral", ir piemēri. Tādi ļauži, kuru rīcība ir pakārtota mērķa sasniegšanai. Bet mērķis, jeb pieņemtais lēmums izriet no viņu iekšējās vērtību sistēmas, kura var būt vairāk vai mazāk skaidra (vairāk vai mazāk, krieviski tāds termins - prosvetļonnij, nezinu kā labāk latviski tulkot - "nesaduļķotība"). Ja ir šī "nesaduļķotība", tad viņiem ir skaidri sedzama sava iekšējā vērtību sistēma, nu neklausa viņi sabiedrības uzspiestai morālei un citām ārējām sistēmām un pamācībām.
Samurajam piemīt man šobrīd tikai daļēji saprotama spēja - turēt prātā tikai mērķi un rīcības plānu, kas izriet no šī mērķa, un neuztraukties par nevajadzīgām lietām, tas ir - par tādām, kas neveicina vai traucē mērķa sasniegšanu. Iespējams tas tādēļ, ka viņš uzņemas arī pilnu atbildību par savu lēmumu un jebkurām tā sekām. Tad par ko uztraukties, ja nav negaidītu lietu? :)

Bet ar samuraju ir tā pati problēma - ne-samurajam bieži nav iespēju pēc tam redzamajām pazīmēm atšķirt samuraju, kurš darbojas balstoties uz savu iekšējo ētisko sistēmu, no slepkavas - savas aptumšotās apziņas upura. Ārēji tie ne-samurajam var izskatīties vienādi. O jā - šāds cilvēks var būt arī monstrs. Bailīga nepieauguša pieaugušā acīs:))))))

(Reply to this)