es abus šos jēdzienus uztveru savādāk (kas, iespējams, ir tikai uztveres specifika bez objektīva pamata un definēšanas)
Intelektuāli kā cilvēku, kas lielu nozīmi pasaules izziņā un uztverē kopumā piešķir tieši racionālajam aspektam - faktiem, novērojumiem, loģikai kā tādai. Proti, personības struktūrā loģika ieņem augstāku pozīciju kā emocijas
Inteliģentu kā cilvēku, kam piemīt izteikts uztveres smalkums, personības rafinētība, spēja pamanīt un novertēt nianses gan mākslas darbos utt, gan citos cilvēkos. Liela nozīme pasaules izziņa ir emocijām. Ja par intelektuāli var kļūt, pastiprinot tomēr jau iedzimtu racionālu personības virzību, tad par inteliģentu laikam var tikai piedzimt.
Izsledzot no šādas klasifikācijas jebkādas pseido izpausmes, kā piemēram, intelektuālis nav cilvēks, kas zin daudz faktu.

Par sava viedokļa esamību - vai tāds vispār pastāv? Vai ir iespējams to dalīt no visas ienākošās informācijas (audzināšanas, sabiedrības, autoritātēm utt.). Cik cilvēkā ir viņa paša domu un vai tādas vispār var būt..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, tava definīcija ir daudz precīzāka (produktīvāka) nekā tā, uz kuru es balstījos ierakstā, žetons :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

btw - šobrīd lasu vienu psiholoģijas teoriju, manuprāt, ļoti veiksmīgu. Izzinoša gan par sevi, gan par attiecībām. Taču - krieviski. Tu krieviski lasi vai nē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lasu. varētu kādubrīd aizņemties :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kaut kad varu izdrukaat

(Reply to this) (Parent)