dzīvot tā,lai pašam no tā būtu prieks, dzīvot tā,ali tu kādam spētu kaut ko dot, darīt to, kam būtu jēga pat ja izrādītos, ka nav nekādas jēgas.
skatoties multenītes cilvēks saprot, ka tās ir bezjēdzīgas, bet kad ieskatās nedaudz dziļāk, atd sāc domāt savādāk, pavisam cita, naiva, iluzora un nepatiesa pasaulīte, bet tomēr.
ja tavs pasaules modelis atbilst tam kas ir apmierinošs, tad ir baigi labi, bet ja nākās cīnīties par sev patīkamāko modlei, tad dari tā. varbūt patiesība ir tas ko mēs pieņemam, bet es pieņemu skaistumu un ko dziļāku par vienkāršību un prastumu. laigan prastums un vienkāršība dažreiz arī ir skaistas lietas...
A, B, bet varbūt C, jeb varbūt bez varbūt un A,B,C...bez visa tā :)...dažkārt gribās, lai tā būtu, un es tam arī noticu, ka ir tā kā ir un nekā vairāk. bet ir tik daudz to lietu, ka sāc maldīties un apjukt it visā.

(Reply to this) (Thread)

o, sapratu gan, ko tu gribēji teikt, paldies. droši vien tā arī jādara; šorīt uz pusminūti mēģināju atteikties no sava idiotiskā un (pēc citu attieksmes spriežot) aplamā pasaules modeļa vai vismaz pieļaut kādu dubultdomu, sajūta tāda, it kā kāds būtu iedūris dunci krūtīs un divreiz pagriezis.
protams, ir iespēja, ka šis neticamais un tāpēc ļoti trauslais (bet - jā - ļoti skaistais) pasaules modelis kādreiz sašķīdīs, bet tas jau nav arguments par labu tam, lai es pati to ne no šā, ne no tā šķaidītu lauskās.

(Reply to this) (Parent)