Tu droši vien vienkārši negribi būt vienaldzīga citiem. Un tas arī saprotams. Ja tavas vērtības kļust citas citiem, mazinās vientulība, lai cik tas banāli neizklausītos. Bet tas noteikti nav nekas slikts. Ikvienam no mums vismaz zemapziņas līmenī negribas būt vienaldzīgam citiem, lai cik " bagāta" un varena būtu mūsu iekšējā pasaule, un cik mēs krutus uzskatītu sevi esam.

(Reply to this) (Thread)

Nezinu, vai tas ir tā. Galu galā, ja tā padomā, tad ir tieši otrādi - cilvēki ar stingriem un negrozāmiem uzskatiem pievērš sev daudz vairāk uzmanības, es ieņemu tādu malā stāvētāja pozīciju. Tad jau tieši otrādi - varbūt es vēlos būt neredzama, nejūtama un neko neietekmējoša. Tā, lai cilvēki mani nemanītu, un es varētu palikt savā dažu draugu lokā (kas, domājams, redz dziļāk par virspusējo viedokļu nenoturību vai kas nu tas man ir).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad jau mēs nonākam pie sākotnējā - tu gribi būt saprasta, mīlēta un ne-vienaldzīga kādam daudz vairāk nekā pazīstama vai slavena. Cik cilvēcīga vēlme.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā ir, bet tam nav sakara ar manu "ne-viedokli", jo: arī bez konkrēta viedokļa es esmu pietiekami atpazīstama (vismaz man pietiek), un man tuvākie cilvēki ir vienīgie, kas saskaras ar manu nosodījumu; t.i., man pofig, ka cilvēki vispār ir kretīni un idioti, bet, ja kāds mans draugs izturas (manuprāt) kretīniski un idiotiski, viņš sajūt manu pretestību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu re! nu re! Tev tomēr ir viedoklis. Lai arī tu to neafišē un citiem cilvēkiem jābūt pietiekami gudriem, lai spētu paši to atkost :D.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

doooch. es taču teicu, ka man ir mans privātais viedoklis, izlasi manu ierakstu vēlreiz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tātad tu dali publisko un privāto viedokli?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, dalu gan. Pareizāk, publiski viedokļus es izsaku reti, drīzāk gan kaut ko improvizēju par tēmu, izstāstu savas domas (kas mainās/attīstās ļoti ātri, kā jau domām pienākas), un uzdodu jautājumus. Publiski es varu nopietni apspriest rasisma labās/sliktās puses (lai arī pati neesmu rasiste), varu runāt par kristietību (lai arī pati diez vai jelkad kļūšu par kristieti).
Jo "pārliecība" ir kaut kas ļoti grūti maināms, ļoti neelastīgs, tāpēc operēt ar to publiski vienkārši nav interesanti (katrs paliks pie savām domām, un ar to tas pasākums arī beigsies - precīzāk, beigsies ar strīdu, kam nav nekāda rezultāta).
Un mani privātie viedokļi ir apmēram tikpat intīms jautājums kā manas apakšveļas krāsa :) Draugi to var uzzināt, bet kāda gar to daļa nejaušam garāmgājējam?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tātad runa ir par nevelēšanos izpaust savu viedokli publiski, jo tas nafig nevienam nav vajadzīgs. Visiem, izņemot tavus tuvos cilvēkus, ir pilnīgi vienalga kā tu jūties vai ko domā, tapēc privāto viedokli izpaust ir muļķīgi. Vai beidzot blondais mariks iebrauca? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, iebrauci, iebrauci. būtu man bišķi sliktāks garīgais, es būtu rakstījusi tieši tā, šobrīd man ir labs garīgais un es to formulēju mīlīgāk :)

(Reply to this) (Parent)