jā, karma ir k-kas tāds, kas atkarīgs nevis no maniem uzskatiem bet no "labās gribas", no iekšējās labestības (riebjas gan man šitie vārdi). t.i., ja es dzīvotu Spartā un mestu zīdainīšus no kraujas, tad mana karma nepasliktinātos, jo tas būtu normāli, tagad, kad man ir ieaudzināts, ka tas ir ļauns gājiens, un es to tomēr darītu, tas manu karmu pasliktinātu. t.i., nepastāv viennozīmīga "labā un ļaunā", bet pastāv iekšējā apjēga par "labo un ļauno", kas ir individuāla, veidota daļēji pašrocīgi un lielākoties kultūras iespaidā, un tā ir tā, kas savukārt veido karmu.

lai arī nē, ok, ir jau vēl arī tautas karma, ģimenes karma un tamlīdz, bet tas viss beigu galā tik un tā nonāk atpakaļ pie manis (šeit jau jautājums kļūst specifisks, un es sāku izklausīties pēc fanātiķa, tāpēc paklusēsim ;))

un ar to vieglāko ir tā... es pati reti izvēlos vieglāko ceļu, un man nav viegli (visai loģiski, ne ;)). bet tas nenozīmē, ka es uzskatītu tos, kas izvēlas vieglāko ceļu, par stulbeņiem vai gļēvuļiem vai tamlīdz. tas tomēr ir veselīgāk, mazāk traucē dzīvot un, ja arī nav labāk, tad pareizāk attiecībā pret sevi droši vien ir gan.

(Reply to this) (Parent)