imho.

"cilvēks, kas kontrolē "savu dzīvi" vai kontrolē "sevi", būtībā labprātīgi iebāž sevi būrī, nostāda cietumsargu pie durvīm, un cenšas būt laimīgs un apmierināts (ja nebūsi - piespiedīsim!)"

Mandomāt, "paškontroles" gadījumā, tu pati esi sargs un noteicējs, par ko būt laimīgai, par ko ne.

"Nosacītās brīvības" gadījumā tu saņem no ārpuses to, ko dod. Dod to, kas paliek pāri. Parasti samazgas.

(Reply to this) (Thread)

a nafig man vajag, lai kāds sargs un oteicējs mani te organizē, par ko būt laimīgai, par ko ne? ;)

runa nav par kaut kā "saņemšanu". runa ir par rīcību. runa ir par attieksmi. vai nu es rīkojos tā, kā vēlos (vismaz ciktāl tas nenodara pāri citiem), uzskatu tā, kā uzskatu un reaģēju tā, kā reaģēju, vai uzstādu sev noteikumus, kā man būs vai nebūs izturēties/uzskatīt/reaģēt. es balsoju par pirmo, lai arī šajā gadījumā dzīve būs "nesakārtotāka" un "neprognozējamāka". nujā, bet man jau vienmēr bardaks un pārsteigumi ir patikuši labāk kā ideāla kārtība un iepriekšparedzamība. TAS ir tas, ko es saucu par brīvību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

khek 8)

"es rīkojos tā, kā vēlos..." - "vai uzstādu sev noteikumus, kā man būs vai nebūs izturēties/uzskatīt/reaģēt"

Neredzu atšķirību starp divām idejām. Ja rīkojies, kā vēlies, tātad rīkojies saskaņā ar saviem noteikumiem. Pati to nepamani, jo šie noteikumi netraucē, neierobežo, nespiež.

E, who cares, galu galā? 8))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav viens un tas pats, jo es mainos ātrāk, nekā paspēju nomainīt noteikumus, tas viens.

un noteikumi anyway tiek radīti pēc principa "kā būtu pareizāk", nevis "kā būtu labāk."

(Reply to this) (Parent)