Tu, precīzāk, "Es" kā pirmās personas tiešās pieredzes kopuma apzīmējums arī ir tikai vārds.

"Ir tikai vēlmes un sociālais", tā dažs labs francūzis pagājušā gadsimta otrajā pusē.
(lasīt - ir tikai vēlmes un sociālais, nevis - ir tikai vēlmes un sociālais attiecībā pret x, "Es", tevi...)

Viss ir izmetams. Nav nekā universāla un absolūta. Nepaliek nekas, ja vien nevēlies, lai kaut kas paliek. Un tu jeb "Es" nav nekas vairāk kā tikai ik brīdi aizplūstoši pieredzes viļņi.

Nihil est.

(Reply to this)