Oktobris 31., 2004
| 21:50 tajā filmā par puisīti, kas lidoja vējā, viņam allaž bija tik grūti noķert pareizo plūsmu, viņš kūleņoja un krita, un tikai izmisumā, bailēs un pēkšņā uzdrīkstēšanās uzplūdā spēja būt vēja cilvēks; un lidot viņš spēja tikai tad, kad ieklausījās vējā... kad saredzēja vēju. ar mani ir tāpat, es kūleņoju un krītu un nespēju lidot pēc saules rieta, un es nezinu, vai krītot man pietiks pēdējā brīdī sajust pēdējo vēja pūsmu, lai nesašķīstu pret klinti, un, ja es zaudēšu samaņu, vai būs kāds, kas par mani parūpēsies. nezinu. puisītis beigās nomira.
bet nav jēgas domāt par to, kas būs, pēdējās zeltainās gaismas lauskas es gribu dot tiem, kam tās ir vajadzīgas. jo šī gaisma nekad nav bijusi mans īpašums, es to tikai aizņemos, tikai sajūtu, tikai pārtulkoju glāstos, smaidos un pieskārienos. Mūzika: Placebo - I'll Be Yours
|
Comments:
Nepareizas domas. Ej paskaties uz savu beernu un padomaa, vai tu taa driiksti runaat.
kas tev nepatīk, [cenzēts]?
Tagad tev na tiesiibu domaat par naavi. Nedumosjies.
kasparmuļķībām cilvēkam tak vienmēr ir tiesības domāt par nāvi, es vnk netaisos nomirt tuvākajā laikā, that's all
Tu esi uznjeemusies atbildiibu, piedzhemdeejot beernu un principaa tev pat nav tiesiibas nomirt.
:P nu ar šādām iebildēm tu labāk griezies pie tā, kas radīja mani mirstīgu ;)
labi, piedod, es nezinu, kas man uznaacis. Gribas dir*ties. Principaa tu esi laba.
manu staastu neizlasiiji? Man liekas, ka shis ir ljoti labs.
es nesmu laba :( bet ar nākamnedēļu kļūšu tāda, apsolos (haha)
Nee, nu tas, vai tu lasi vai nelasi, neietekmee manu spriedumu par tevi. Man vienkaarshi shausmiigi gribas, lai mani noveertee viena no jaunaakaas paaudzes daudzinaataakajaam literaateem. Saproti?
nu nez. tas, kā viņa ir vērtējusi jebko, ko es pēdējā laikā esmu rakstījusi, ir novedis mani līdz pilnīgam radošajam izsīkumam.
Varbuut to es arii veelos, lai tu mani pazudini ar savu briinishkjiigo veerteejumu |
|
|
|
Sviesta Ciba |