Oktobris 31., 2004


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
00:41 - Pasaka par Varavīksnes putnu

Reiz dzīvoja mazs putniņš, un viņš bija ļoti skaists. Viņa spalvas bija zilā, zaļā, sarkanā un dzeltenā krāsā, viņš bija skaists kā taurentiņš un apaļš kā bumbiņa, un viņu sauca par Varavīksnes putnu. Un tur, kur putniņš lidoja, cilvēki skatījās uz viņu un pasmaidīja - nē, ne visi, bet bērni un tie cilvēki, kas māk priecāties.
Un tad kādā dienā - tā bija ļoti skumja diena - lija lietus, un debesis bija pelēkas. Un neviens cilvēks neskatījās uz putniņu, neviens nepasmaidīja, kad putniņš lidoja garām. Putniņš lidoja tālu, tālu, bet neviens pats cilvēks nepasmaidīja. Un putniņš sabēdājās un nolaidās uz balkona. Visas krāsas no viņa spalvām bija pazudušas, putniņš bija pelēks, samircis un bēdīgs.
Tad uz balkona iznāca kāda meitene.
- Vai tu esi zvirbulītis? - viņa jautāja.
- Nē, es esmu Varavīksnes putniņš. Agrāk visi, kas paskatījās uz mani, pasmaidīja, bet tagad neviens vairs nepriecājas...
- Es zinu, kā es tev varētu palīdzēt, - meitene teica. - Es tev tagad iedošu buču, un tu aiznesīsi to buču vienam puisītim. Un tad viņš pasmaidīs.
- Nezinu vis, - Varavīksnes putniņš atbildēja. - Es taču tagad esmu pelēks, kāpēc lai kāds smaidītu, mani ieraugot?
- Tā būs, - meitene atbildēja un iedeva Varavīksnes putnam buču.
Un Varavīksnes putns lidoja ilgi, ilgi, līdz nonāca pie puisīša loga, un viņš nosēdās uz palodzes un ar knābīti pieklauvēja pie rūts.
Puisītis todien bija ļoti bēdīgs. Viņš pacēla acis un ieraudzīja uz palodzes pelēku, slapju un nosalušu putniņu un nodomāja: "Iedošu viņam paēst graudiņus."
Un puisītis aizgāja uz virtuvi, paņēma graudiņus un atvēra logu, lai izbērtu graudiņus uz palodzes. Tajā brīdī putniņš ielidoja iekšā un iedeva puisītim buču.
Sākumā puisītis brīnījās, bet tad saprata... un pasmaidīja.
Un tajā brīdī cauri lietum iemirdzējās saule, un debesīs parādījās varavīksne. Putniņš atguva visas skaistās krāsas un atkal lidoja pasaulē, un visi, kas viņu ieraudzīja, sāka smaidīt.

(8 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:


[User Picture]
From:[info]putnupr
Date:31. Oktobris 2004 - 00:52
(Link)
aizkjeera un apraudaajos :)
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:31. Oktobris 2004 - 00:54
(Link)
nubeidz tak ne jau nopietni
[User Picture]
From:[info]putnupr
Date:31. Oktobris 2004 - 01:06
(Link)
nopietni gan, bet tas jau bij taads no prieka aikjeeriens :)
[User Picture]
From:[info]putnupr
Date:31. Oktobris 2004 - 01:06
(Link)
aizkjeeriens tb
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:31. Oktobris 2004 - 01:22
(Link)
mh
beidz
1mā reize manā mūžā, kad kāds k-ko tādu saka :)))
[User Picture]
From:[info]putnupr
Date:31. Oktobris 2004 - 01:30
(Link)
hmz, jociigi
[User Picture]
From:[info]jozefs_k
Date:31. Oktobris 2004 - 03:07
(Link)
Kaut kaa ienaaca atminjaa, bija kaut kaada "diivainaa aabece", drausmiigi forsha graamata, kur bija staasts par to ka viss kljuust peleeks un leenaam pazuud. Neatceros, kas tur bija pie vainas, bet viss beidzaas labi, tomeer. Vispaar tikai sajuuta palikusi no taas graamatas, neatceros nevienu varoni un sizhetisko virziibu, bet nu paldies tev par sho improvizaaciju, taa man atgaadinaaja, ka es veelos izlasiit to graamatu veelreiz. Tik atcereeties preciizu nosaukumu.... varbuut vari paliidzeet?
[User Picture]
From:[info]maya
Date:31. Oktobris 2004 - 04:01
(Link)
ja paliek viss pelēks, tad visticamāk, ka M. Endes Momo...vai arī bija tāda krievu grāmata...pasaka par burvju otu? vai kaut kā tā...:)
honeybee - Pasaka par Varavīksnes putnu

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski


> Go to Top
Sviesta Ciba