Tāds mazs melnais humors ;), bet ja padomā smieklīgi tiešām nav, jo šādas situācijas tev atkal liek aizdomāties un pārvērtēt otru...

tā vienkārši sanāk, mēs papildinām viena otru... ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šādas-kādas?
tas, ka cilvēks ir priecīgs, ir k-kas tāds, kam būtu jāpadara mani priecīgu, vai tad ne? citādi kaut kā jocīgi sanāk, ka viņa bēdas mani ietekmē un viņa prieks ne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

katrā situācijā mēs no citiem un sev tuviem gaidam zināmas rīcības... pēc mūsu saprašanas un ja tā nenotiek, mūsu domas tak mainās par to otru...

atkal jaamin, ka ir dazhadi cilveeki...
ir jau arii sadisti, kuriem patiik nodarīt saapes... viņam prieks, ka tu aizrijies vai sagriezies vai kad vinjhs tev ko nodara... ;D viņam prieks, tev sāpe...
Es dazhkaart iedomājos cik labi gan ir sadistam dzīvot kopā ar mazohistu, nekādu problēmu... viens saapina, bet otram prieks... :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

njez
sadists es toč neesmu, lai arī pēdējā laikā sāku domāt par sevi to ļaunāko (t.i., pusapzināti sanāca nodarīt pāri daudziem tuviem cilvēkiem), un katrā gadījumā šis nav tas gadījums, kad man sagādātu prieku tas, ka otram sāp
nē, meloju
ja sāp, tātad aug... šitās ir no tām augšanas sāpēm. un tāpēc man patīk. un vienlaikus sāp, jo augšanas sāpes ir visbriesmīgākās, sāpes + bailes, jo nezini, par ko tu kļūsi.. viņš nezina, par ko kļūs, es arī nezinu, par ko viņš kļūs

bet šajā cilvēkā es stipri sen neesmu vīlusies, līdz smieklīgumam sen. smieklīgi tāpēc, ka viņš var izrīkoties kā pēdējais kretīns, un es paraustīšu plecus un secināšu, ka šo viņa kretīnisma pusi es zinu, that's ok ;) un gandrīz nemaz nesāp.

jā, varbūt tiešām ir tā, ka sāp nevis reāls pāridarījums, bet vilšanās? t.i., ir milzīga atšķirība, kurš pret tevi veic konkrēto kretīnismu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man liekas, ka par sevi saakam domaat to sliktaako, kad neredzam izeju savos konfliktos, bet varbuut probleema nav muusos, bet tajos, kas mums neapzinaati grib to iestaastiit... "Nu jaa, es tevi saapinaaju... es esmu ljauna"... bet atceries, tu teici, ka tev visam ir savs pamatojums... varbuut tava riiciiba ar izraisa otram saapes, bet ne jau bez pamata...
mani dazhkaart biedee saapes, kuras man patiik saapes+skumjas, taas dazhkaart mani baro - rodas emocionaali dzejolji, intresanti darbi... un man tas patiik, tad kad es juutos paraak labi, nav taa paardziivojuma, lai radiitu...
interesanti, bet taa ir...

Tu nemaz nevari vilties, jo tu jau zini vinja riiciibas... taa jau ir normaala paradiiba un šo saskarsmi gruuti buus mainiit, taads kaa oreola efekts... un tu jau noruudies... vismaz es jau tieshaam esmu noruudiijusies pret dazhu cilveeku kretiinismu un neko labu negaidu... un gandriiz tieshaam nesaap, patiesiiba vispaar nesap, ir tikai nepatiikami...

Mees savaa zinjaa buuveejam pilis uz otra cilveeka, bet kad taas sabruuk ... sabruuk arii buuveetais celjs uz saulaino taali ;) izjuutam saapi, jo ir daudz zaudeeta laika, ir pilna apjoma vilshanaas... sakumaa viss ir idealizeets... un tad kad nenotiek kā mēs iedomajamies - rodas vilshanaas...
Bet varbuut vilshanaas ir tas pats kas paaridariijums...?
lai gan nee... paaridariijums vairaak atgadina ar nodomu veiktu darbiibu, lai saapinaatu....
vilšanās vairāk asoceejas ar vārdien "Nu tā sanāca!"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm, man ir tāpat ar sāpēm+skumjām, kas rada tekstu, prieku, kas to nedara - vai vismaz man ir jāizprovocē sevī smeldze, kaut uz brīdi,
bet tās ir specifiskas sāpes, t.i., sāpes caur atklātumu pret sevi, galēju atvērtību tam, kas tu esi (es labu laiciņu ļoti ļoti slēpos no sevis un neko nevarēju parakstīt :( + darīju pāri sev un citiem)

bet nē, es neesmu vēl pieradusi :) kretīnisms mani sāpina ļoti maz, bet foršie izgājieni pārsteidz nenormāli. (aj, es te runāju par cilvēku tā, it kā man ar viņu k-kas būtu, bet ņifiga jau nav, that's all my imagination)

ahhh, es nezinu, kā ir ar to idealizēšanu. es padomāšu, lai arī man liekas, ka es to daru maz, es tikai aizmirstu neizbēgamo :(

// off - lieku bērnu gulēt.

(Reply to this) (Parent)