Oktobris 30., 2004
honeybee | 22:15 njez sadists es toč neesmu, lai arī pēdējā laikā sāku domāt par sevi to ļaunāko (t.i., pusapzināti sanāca nodarīt pāri daudziem tuviem cilvēkiem), un katrā gadījumā šis nav tas gadījums, kad man sagādātu prieku tas, ka otram sāp nē, meloju ja sāp, tātad aug... šitās ir no tām augšanas sāpēm. un tāpēc man patīk. un vienlaikus sāp, jo augšanas sāpes ir visbriesmīgākās, sāpes + bailes, jo nezini, par ko tu kļūsi.. viņš nezina, par ko kļūs, es arī nezinu, par ko viņš kļūs
bet šajā cilvēkā es stipri sen neesmu vīlusies, līdz smieklīgumam sen. smieklīgi tāpēc, ka viņš var izrīkoties kā pēdējais kretīns, un es paraustīšu plecus un secināšu, ka šo viņa kretīnisma pusi es zinu, that's ok ;) un gandrīz nemaz nesāp.
jā, varbūt tiešām ir tā, ka sāp nevis reāls pāridarījums, bet vilšanās? t.i., ir milzīga atšķirība, kurš pret tevi veic konkrēto kretīnismu?
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |