|
Oktobris 29., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kjeerpis | 14:52
Man ir tāda nelaime, ka būt kretīniska es atļaujos tikai pret savējiem. Bet to savējo ir ļoti maz, jo neizceļos ar sabiedriskumu. Un man uzkrīt klape uz acīm un pēkšņi es redzu tikai slikto tajā cilvēkā, es atceros visu to, par ko kādreiz esmu apvainojusies uz to cilvēku un savācis čupiņā visas šīs senās lietas, klūpu par vienu un to pašu virsā atkal un atkal no jauna. Un neko nevaru sev padarīt. Kamēr izlādējos tik ļoti, ka beidzot sadzirdu, ko pati runāju un sāku atcerēties visu labo otrā cilvēkā. Un tad jau man gribas nevis, lai man bļauj virsū, bet noglauda galvu un pasaka, ka viss būs labi.
Bet manī tas mīļums tikai nesen atmodās.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |