Oktobris 28., 2004
| 14:00 No rīta ap septiņiem pamodos, ierakstīju mobzī sekojošu tekstu: "Viss, kas tevī ir - brīvība, mīlestība, spēks - ir jādod prom, pirms tas vēršas pret tevi pašu." Tad gāju atpakaļ gulēt Tagad jūtos tā, it kā būtu saņēmusi vēsti no garu pasaules.
|
Comments:
Par kuru tu esi noruupeejusies? Par vinju, vai par sevi, proti, vai tev truukst briiviibas, miilestiibas un speeka?
Btw, uzraksti man ar kaut kaadu iiszinju no shitaas pashas seerijas.
Nēnē, tādas īsziņas es tikai sev rakstu ;) Nav man nekāda "viņa", attiecīgi arī esmu noraizējusies par sevi. Tur jau tas joks, ka mīlestības un brīvības man ir cik nevajag, spēka laikam arī pietiek (pašai par lielu pārsteigumu), bet nav kam to visu dot, attiecīgi tas pārtop par k-ko ļoti destruktīvu un vēršas pret mani pašu. Kā nu tur bija iekš Magnolijas: "I really do have love to give; I just don't know where to put it." Or how, es varētu piezīmēt.
Brad, the bartender, I love you, will you love me back? I will be good to you, i won't judge you... ; sounds sad as weeping willow; and NO... it's not dangerous to confuse children with angels. (no taas pashas Magnolias) Atsuuti man iiszinju.
driikst shos vaardus kaddien izmantot? lai vai kaaa, tie iemieso laikam to, ko juutu.
droši, tikai atsaucies uz autoru, man pašai patīk ;)
Klausies, es te seezhu, dzeru teeju un mani nodarbina kaut kas saistiibaa ar tevi. Es gribeeju taa izveerstaak no tevis dzirdeet (ja protams tas tevi neapgruutina), ko tu shobriid domaa (un ja nedomaa, tad ja tomeer domaatu) par savaam "Definiicijaam".
Domāju, ka sakarīgs teksts. Moš kādreiz izstāstīšu vairāk, šobrīd nav īstais brīdis.
Kam vareetu buut iistais briidis? Tu neesi delfos? Gribas papljaapaat.
kad būs īstais brīdis, es pateikšu. |
|
|
|
Sviesta Ciba |