Oktobris 26., 2004

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
15:58
Bija tāds Tūves Jānsones stāsts par neredzamo bērnu - meitenīti, kas ir tiktāl iebiedēta, ka vienkārši pagaist.
Nu redz, un šonakt sapnī es biju kļuvusi neredzama. Apmēram tāpat. Sākumā, protams, tas bija diezgan nepatīkami, bet tad es atskārtu, ka ir sasodīti daudz neredzamo cilvēku, un ka kontaktēties ar viņiem ir daudz patīkamāk nekā ar redzamajiem. Tev nav jāpiedomā pie savas sejas izteiksmes, tev nav jāmelo, tev nav jāpieņem nekādas sociālās lomas, un tu vari aiziet. Jebkurā laikā. Un pieskāriens vai ne-pieskāriens ir tikai izvēle, ne kaut kas tāds, kas tiek sagaidīts un dots pārprasta pienākuma pēc.

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:

[User Picture]
From:[info]zum
Date:26. Oktobris 2004 - 16:10
(Link)
Atceries, meitenīte kļuva neredzama tādēļ, ka viņas tante bija makten ironiska?
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:26. Oktobris 2004 - 16:12
(Link)
jāāā :)
bet es laikam kļūtu neredzama tādēļ, ka pati pret sevi esmu pārāk ironiska ;)
[User Picture]
From:[info]redeemer
Date:26. Oktobris 2004 - 20:27
(Link)
man tā ir, kad iestājās krēsla, tumsa. vakaros kontaktējoties ar cilvēkiem, atvērts, mazāk kompleksu un viss pārējais...
honeybee -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba