Oktobris 20., 2004
| 10:07 - pašapziņa
|
Comments:
pašapziņa nav īpašība, t.i., ne rakstura īpašība. tas ir koeficients. Vismaz Tajā Aspektā Par Ko Es Runāju. Man šobrīd nav laika nodarboties ar definīcijām (bērns prasās uz bibliotēku).
koeficents? Bet shis koeficents tak izriet no cilveeka raxtura iipashiibaam :) A siikais uz bibloeni prasaas? Cik ta shams vecs?
2 gadi ar kapeikām. protams, jebkurš koeficients izriet no īpašībām. bet tā nav darbība (kā pašapzināšanās) vai attieksme (kā pašcieņa) vai rakstura īpašība (kā patmīlība, ja tā ir īpašība). un - vismaz es, vismaz attiecībā uz sevi - varu izjust pašapziņas 0-punktu (kad es to vispār nepiefiksēju, un tā man patīk vislabāk), tad attiecīgi plusus un mīnusus.
plusi, miinusi.... man nekad nav opatikushi polarizeeti veerteejumi. Bet tavs siicis tad jau baigais umnjiks, ja jau shaadaa vecumaa uz bibleni prasaas :DDDDDDDDD
bērns 1mo reizi bija bibliotēkā kādu 3 mēnešu vecumā, tiesa, tad viņš gulēja banānsomā :) bet vispār mēs tur sākām piestaigāt jau drīz pēc gada vecuma sasniegšanas un esam vieni no iemīļotākajiem klientiem.
šajā gadījumā + vai - nenozīmēja "labi" vai "slikti", drīzāk "vairāk" vai "mazāk". bet, protams, tas ir nosacīti; pieņemts darba procesā, ne kā Absolūta Patiesība.
Nu ja nosaciiti tad adobrjom :)
man tak viss ir nosacīti :P |
|
|
|
Sviesta Ciba |