skc. tad konflikts ir pašā pasaules uzskata pamatā, jo: es neesmu tā pati, kas biju pirms sekundes. tas cilvēks, kas ierakstīja postu & tas, kas šobrīd raksta šo komentāru ir divas dažādas būtnes. daudz kas tām ir kopīgs, bet tās nav identas, tā nav viena un tā pati būtne.

un jēga tam ir nevis, apskatot laimīgu m., bet dažādas patoloģiskas formas - gluži tāpat kā veselam cilvēkam nav nepieciešama medicīna vai normālcilvēkam nav nepieciešama psihiatrija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par pataloģisku formu tā kļūst tad, ja to sāk uztvert kā iznīcību:)
Un šeit nav runa tikai par vārdiem... bet par attieksmi...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne tikai, ne tikai. Tad jau sanāktu tā, ka patoloģiskas mīlestības formas pastāv tikai tad, ja tās uztver kā iznīcību - kas nozīmē, ka pietiek tikai cilvēkam ticēt, ka mīlestība ir tikai superpuper laba un gaiša parādība, lai mīlestībā viss būtu kārtībā. Kas, protams, ir iespējams, bet tā nav likumsakarība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ticība un attiekmse ir divas pavisam dažādas lietas...

Domas, ja kas... materializējas un zemapziņa nav dura... ja mīlestību uztversi kā iznīcību, ieliekot vārdā iznīcība destrukējošu nozīmi, tad esi nolemta nodzīvot ar lauztajām sirdīm...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vēl arvien neesi pamanījis, ka šobrīd vārds "iznīcība" man ir stipri pozitīvs?

(Reply to this) (Parent)