Jūlijs 7., 2004
| 18:38
|
Comments:
taisnīgums pārākajā pakāpē ir taisnība. un mīlestība ir taisnība. mīlošais nav taisnīgs, bet mīlestība tāda ir, mīlestība, kurai nekas nepaliek ārpus, ārpus kuras nekā nav, ir taisnība pati sevī. un mēs esam viņā.
vispār, padomāju un sapratu, ka nesaprotu, kas un kur tā ne-taisnība tāda vispār ir. bet tas jau ir saskaņā ar augšminēto un circular ref. nu bet karmas likums. ja jau tas ir, tad netaisnības nav. ir brīvā griba, kura darbojas pati uz sevi tādas mīlestības ietvaros, par kuru pati ir neizbēgami mazāka.
taisniigums=pret cilveekiem iztureeties taa, kaa vinji ir pelniijushi=karmas likums taisniiba=??? nez, man tas noziimee kaut ko pavisam citu. kaut ko liidziigu pashtaisnumam; njemot veeraa taisniibas atshkjiriibu no patiesiibas miilestiiba=tas, kas dod vienkaarshi taapat, ko nevar nopelniit un no kuras nevar atbriivoties arii tad, ja kaut kas ir nepareizi, taapeec taa ir netaisniiga. jo vismaz es nekad neesmu speejusi iztureeties pret tiem, kurus miilu, taapat kaa pret citiem. nosodu par to, ko no citiem pienjemtu, apmiiljoju par to, par ko citu sakaraa pasmietos.
jaa jaa. man arii liekas, ka miilestiiba ir biskji vairaak par likumu, pat ja tas ir karmas likums. bet es esmu naiva un ticu arii miega pelei un chuchumuizhai :) miilestiiba pati par sevi. protams, ir vairaak. bet miilestiiba kaa darbiiba - tas ir pavisam kas cits kaa miilestiiba pati par sevi. |
|
|
|
Sviesta Ciba |