|
Jūlijs 7., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 18:38
šeit vajadzēja būt bēdīgam/besīgam ierakstam, laikam nesanāks, jo saulīte bišķiņ uzspīdēja. biki-biki.
bet tomēr: vakar domāju par savu reliģisko pārliecību (cik nu to var saukt par reliģisku, cik par pārliecību, drīzāk - ticību, drīzāk - dzīvesveidu).
reku, ticu Pārmaiņu grāmatai (praksē pārbaudīts, ka strādā, tātad ticu). ticu karmas likumam. ticu Dievam-kas-ir-mīlestība. un vēl visādiem rūķīšiem, laumiņām, Lietus vīriņam, Miega pelei un čučumuižai. un tam, ka ir cilvēki, kam zem ādas dzīvo ķirzakas ;)
bet kas attiecas uz Dievu un karmas likumu - pēkšņi konstatēju, ka man tie nav viens un tas pats.
jo "tas, kas mīl, nevar būt taisnīgs".
šitais teikums ieskanējās manā galvā, un tikai pēc brīža es sapratu, ko esmu nodomājusi, un sāku pārdomāt, vai piekrītu tam, vai ne.
izdomāju, ka piekrītu. mīlošais nav taisnīgs. viņš var nejauši rīkoties taisnīgi, bet taisnīgums nav viņa motivācija, tātad - nē, nav taisnīgs.
un tad es domāju tālāk: ja taisnīgums ir viens no ētikas pamatprincipiem (es tā pieļauju, lai arī ētiku studēju sen un ļoti pavirši), tad tas nozīmē, ka mīlošais nav ētisks. t.i., var būt ētisks un var nebūt. t.i., ir ētisks tad, ja ētika sakrīt ar mīlestību, ja ne, tad nafig ētiku.
par to arī bija mans iepriekšējais ieraksts: par to, ka es nevaru būt ētiska. nespēju. nevaru, nespēju un varbūt arī nevēlos rīkoties labi-un-pareizi.
bet sanāk tā, ka arī mans Dievs-kas-ir-mīlestība nav ētisks. un tas jau mani mulsina.
un varbūt kādā jaukā dienā viņš tiks sodīts. pēc visiem karmas likumiem.
vai arī tika sodīts mūsu ēras sākumā ;)
jo mīlošais, protams, ir atbildīgs par to, ko viņš mīl, un visiem viņa grēkiem, tādēļ krustā sišana nav nekas ak! un vai! bet gluži vienkārši karmas likums darbībā.
lai arī, es pieļauju, tas bija mans Dievs-kas-ir-mīlestība, kurš karmas likumu izdomāja.
jocīgi, vārdsakot.
kur ir kļūda manos spriedumos?
|
Reply
|
|
|