|
Maijs 12., 2004
 | 09:43 - paranoia, paranoia :)
shoriit atklaaju sev jaunu fobiju. bailes no laika.
nevis bailes no taa, ka kaut kas notiks (ja kaut kas Notiek vai Nenotiek, to vismaz ir iespeejams izskaidrot ar karmas likumu), ne bailes no naaves (nedomaaju, ka man buutu iipashi saapiigi nomirt, ja nu vieniigi tiiri fiziologjiskaa zinjaa), ne bailes no vecuma ("vismaz beidzot buus miers", es ceru). bet bailes no laika.
vai arii laiks arii ir viena no karmas likuma izpausmeem? nezheeliigaakaa?
klusas, aukstas shausmas par to, ka laiks nenoveershami paiet. gandriiz divi meeneshi; siikums cilveekam, kursh ir nodziivojis (apmeeram) 23x6 tik daudz, siikums arii cilveekam, kursh ir nodziivojis mazliet mazaak, bet -sasodiits- varbuut tas arii ir viss. nekad jau nevar zinaat, cik ir palicis - meenesis? divi? (es gribeetu paarstaat par to domaat, bet taa nu tas ir; visu sho laiku es more or less esmu domaajusi par to, ka man nav laika (un, jo vairaak tu domaa par to, ka laika nav, jo uzbaaziigaak laiks tev atgaadina par savu eksistenci)), un shii beigu nenoveershamiiba, sasodiitaa nedroshiiba -nekaada miera, droshiibas un maaju- rada veeleeshanos apstaadinaat laiku, iekauseet sevi vienaa mirklii, un lai nekas neturpinaas, lai arii es zinu, ka tas ir nepareizi,
bet KAAPEEC tas ir nepareizi? kaapeec ir nepareizi gribeet apstaaties? un nevajag man teikt, ka veelaak buus veel labaak. tuukstoshiem cilveeku taa ir pazaudeejushi visu: laimee dzhekpotu & peec tam to nospeelee, buudami paarliecinaati, ka veelaak buus veel labaak.
man nevajag "veel labaak". man vajag tikai patureet to mirkli, kad es esmu aizveertaam aciim (un ir samtaina tumsa), un tuuliit atnaaks mans mikrinjsh, un es pat nezinu, vai es skuupstos vai ne (droshi vien jau jaa, logjika taa saka: bet tas ir viens no tiem lidojoshajiem skuupstiem, kurus tu nepaspeej nosaukt vaardaa, kad tie jau ir beigushies). man pietiktu ar to. vienu mazu muuzhiibu. (es ceru, ka pietiktu: TIKAI vienu muuzhiibu...)
Siimors, piemeeram, shaadaa briidii noshaavaas. un skaitaas baigi labais staasts par taam banaanzivtinjaam.
lai arii: droshi vien nebuutu visai patiikama situaacija. no aarpuses.
iedomaajies: tu staavi mikrinja pieturaa, ir 23:35 (apmeeram), un, noskuupstot meiteni, tu sajuuti neveiklu rokas kustiibu - tu nodomaa, ka vinja atkal domaa raustiit tevi aiz matiem, nu cik tad var - un tad atskan troksnis, kas droshi vien ir apdullinoshs, tik apdullinoshs, ka tavas ausis aizkriit, pirms tu esi speejis to sadzirdeet, un tu juuti, kaa vinjas galva triecienaa sitas uz kreiso pusi, tu sajuuti vieglu asinju garshu uz luupaam un secini, ka esi vinjai iekodis, bet tu jau nevareeji zinaat, ka vinja peeksnji pieshkjiebs galvu, un shii galva tagad ir tik viegla, un vinja pati tik smaga, tu knapi paspeej vinju notvert un tikai tad saproti, ka galva ir tik viegla taapeec, ka puse taas satura ir izshljaakusies paar melno, mitro asfaltu (kursh gan vairs nav melns), un vinja tachu vienmeer ir suudzeejusies par to, ka paaraak daudz domaa, un tas, kas tev ienaak praataa (bet ko tu nepasaki, jo tu vispaar reti pasaki to, ko nodomaa), ir aptuveni taads: "Nafig tu to izdariiji? Re, kur naak tavs mikrinjsh."
Un tad tu noliec vinju uz ietves un domaa, vai ir veerts zvaniit aatrajiem (galu galaa - te jau arii lajam viss ir skaidrs) vai mentiem (bet tad sekos ljoti daudz nepatiikamu paarrunu, peec kuraam tev nav ne mazaakaas vajadziibas), un tikai tad tu saac dusmoties par to, ka viss ir sanaacis tik nezheeliigi stulbi.
nu vareeja tachu vinja pagaidiit pusminuuti un izdariit to mikrinjaa, vai ne? :)
un pashaa nepiemeerotaakajaa briidii es nodomaaju: "vinja naakamajai meitenei gan buus paveicies," un peec tam taa arii nesaprotu, kaapeec es nevareeju sev teikt, ka man ir paveicies, un visas attieciibas reizeem liekas nebeidzams dialogs ar shii cilveeka ieprieksheejaam meiteneem un naakamajaam meiteneem; un neko neliidz arii nevainiiga puisiisha nokjershana, tas ir pat veel gruutaak, jo tu nestaadies priekshaa, kaadas tad ir taas meitenes, tu nevari zinaat - varbuut vinjas ir pilniigi stulbas, un vinjsh beigu galaa kljuust nebuutisks (ikviens tachu zina, kaa klaajas vienam viirietim daudzu sievieshu kompaanijaa), un, kas interesanti, ja cilveeks ir biseksuaals, es tik un taa runaaju tikai ar meiteniiteem. ja gejs, tad gan man nekas cits neatliek kaa kontakteeties ar puishiem. un tas jau ir mazliet sakariigaak, un varbuut tieshi taapeec man patiik geji ;)
un jaa, es zinu, kaa no taam baileem tikt valjaa. vai nu ticeet muuzhiibai, ticeet tam, ka viss ir viens, un laiks ir tikai maska un iluuzija, vai arii ticeet tikai shim briidim, dziivot tikai SHEIT un TAGAD.
un tas nav tas, ko es saucu par dziivi. taa ir filozofija un augstaakaas sfeeras, un dzenbudisms, un jaa, es lielaakoties taa dziivoju, bet tas nav tas, ko es saucu par "realitaati". realitaate ir shis: laiks, kas reaali pastaav, laiks, kas atnaak un paiet, laiks kaa nasta, laiks kaa kaut kas taads, kas jaanodziivo, jaaaiznes, laiks kaa kaut kas taads, ar ko jaatiek galaa. un pietiek tikai vienu mirkli apzinaaties laiku, apzinaaties telpu, sajust, ka ir taa, kaa ir, nevis taa, kaa es savaas dzelmees izteelojos, un peekshnji pietruukst elpa, tu slaapsti un nevari pat atbildeet, kas ar tevi notiek, tikai juuti, ka tu sliiksti, sliiksti shajaa laikaa, shiis pasaules nenoveershamajaa materialitaatee.
un veel pat nav pagaajushi 2 meeneshi. un kas no tiem ir palicis paari? seja, kas iekodinaata ar skaabi, un nevajag pat aizveert acis, lai to ieraudziitu, un 800 dzeerviites.
un vakardienas kosmeetikas peedas uz sejas. skropstu tusha ir OK tikai naakamajaa dienaa, peec tam, kad tu esi izdariijusi visu, lai to peec visiem likumiem nonjemtu, un otraa riitaa paskaties spogulii un ieraugi, ka tavas acis ir kljuvushas izteiksmiigaakas.
|
Comments:
Lūk arī atbilde Viņu uztraukumam un ieteikumiem. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}