|
Aprīlis 19., 2017
 | 06:41
Bet vispār vakardienas kašķī man vislabāk patika arguments "jāsauc cilvēkus oriģinālajā vārdā un vietniekvārdā, ņemot vērā viņu bioloģiju ģenētikas līmenī, jo tā ir PATIESĪBA, un kaut ko tādu nedarīt ir problēma, kas būtu jārisina galvas pusē, un PATIESĪBA ir mans vienīgais credo, sabiedrības izlikšanās un roleplayings ir zem mana goda"
Incanti, kā tas ir, drošvien šitā:
- runājot par paziņu, kas nokrāsojusi spilgti zilus matus, viņi saka "tā meitene ar gaiši brūnajiem matiem"
- ja viņu paziņu lokā kādam ir adoptēts bērns, tad viņi katru reizi saka "tavs adoptētais bērns", bet bērnam - "tava adoptētāja", nevis "tava māte"
- cilvēkiem, kas izlabojuši sakodienu ar breketēm, saka "piedod, tavs smaids vēl joprojām ir reāli šķībzobains", bet briļļainos ved pāri pie ielas aiz rociņas
- ja kādu pilnā vārdā sauc Līga Elizabete (bet sarunvalodā par Līgu), tad arī vienmēr sauc šo cilvēku par Līgu Elizabeti
- also, visus augstākminētos pie pirmās izdevības sūta pie psih*, jo šiem točna ar galvu kaut kas nav kārtībā - ne ta psih* problēmas ar savu ķermeni, ne ta ar realitātes apzināšanos, figviņzina, bet KAUT KAS NAV KĀRTĪBĀ AR VIŅIEM
|
 | 20:16
Jā, starp visu citu vakar biju lieciniece episkākajam veidam, kā uzaicināt meiteni pie sevis uz mājām: "Man mājās ir pods un divas miskastes. Un tu drīkstēsi visam pieskarties."
Meitene aizrautīgi piekrita.
Mums, abu četrgadnieku mammām, nācās vien samierināties.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |