|
Oktobris 26., 2015
 | 07:43
The Lobster ir apmēram 5x dīvaināka par savu treileri. Smieklīga un nenormāli skumja un ar tik dīvainu pasauli, ka tikai laiku pa laikam tu saproti, sasodīts, šitais tur ir tā.
Un vispār man ir diezgan zema tolerance pret frīkainām filmām, visādus Trīrus un Grīnevejus, piemēram, es esmu atstājusi savā pusaudža gadu pasaulē, kad viņus arī jāskatās. Nu tb man ir ļoti zema tolerance pret sajūtu, ka ar mani manipulē un ka filmas veidotājiem nav nekādas mīlestības un pieķeršanās saviem varoņiem, bet pietiek nekaunības sagaidīt, ka man tāda būs. Nu lūk, šito piegaršu The Lobster neatstāja. YMMV.
Bet, protams, Hugo materiāls, tas nekas, ka pārāk frīkaina, lai varētu sasist visādus blokbāsterus.
// "We developed a code so we can communicate with each other even in front of the others without them knowing what we are saying. When we turn our heads to the left it means 'I love you more than anything in the world'. And when we turn our heads to the right it means 'Watch out we are in danger'. We had to be very careful in the beginning not to mix up 'I love you more than anything in the world' with 'Watch out we are in danger'."
// "There is blood and biscuits everywhere."
|
 | 15:24
Bet vispār tas ir stilīgs jautājums, nu tb vai heteroseksuālās attiecībās sekss vēl joprojām skaitās kaut kas tāds, ko sieviete dod un vīrietis vai nu ņem, vai iemaina barterī?
/promska vienmēr ir kaut kādi periodi, piemēram, kad vienam gribas vairāk un otram mazāk, nu tur darbs/bezmiegs/slodze/whatever, bet šiem periodiem arī teorētiski vajadzētu sadalīties kaut cik līdzeni, pat ļoti tradicionālās "vīrs nes mamutu, sieva cīnās ar bērniem" attiecībās?
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |