|
Septembris 1., 2014
 | 00:17
Bet varbūt es vienkārši esmu padomjlaika bērns un neticu valstij kā tādai, gribu turēt to no sevis pa gabalu; zinot, ka esmu pārāk gļēva, lai kostu rokā, kas mani baro, vienkārši neņemt barību.
|
 | 13:03
Un šorīt mūsu bilingvālajā skolā 1. septembra pasākuma ietvaros meitas klasesbiedrene uz blokflautas spēlēja Ukrainas tautasdziesmu.
|
 | 21:30
Šausmīgi mulsina, ka tie bērnu rakstnieki izsakās, ka tipa saprot bērnus, bērni taču visi ir tādi paši, kādi bija viņi, bērniem taču visiem ir līdzīgas vajadzības un vēlmes.
Tu taču tā neteiktu par pieaugušajiem, tipa "visi cilvēki ir vienādi, visiem ir vienādas vēlmes, es viņus visus saprotu, tas nemaz nav grūti", ja vien tev nebūtu kaut kāda baigā Teorija apakšā, kas to visu pamato (piezīmēsim, diezgan ciniska un vienkāršota teorija droši vien). Tad kāpēc kaut ko tādu teikt par bērniem?
Vēl jo vairāk - kāpēc būt bērnu rakstniekam, ja tu tā domā par bērniem?
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |