Oktobris 11., 2012

08:14 Rīta dziesmiņa (ar visiem nepieciešamajiem rīta dziesmiņas elementiem, jā) (un bez mazākā iesprindziena par embedētiem video)

(man šķiet, ir tā...)

11:55 Ja šitā turpināsies, tad man iestāsies kaut kāda klasiskās mūzikas gaume čaikovskis - gut mocarts, bahs - okei (ja vien nedzied, nu, bahs var dziedāt, bet mocarts gan ne) vāgners, prokofjevs - laikam okei, jāpastās vēl brāmss, šopēns - meh

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

16:58 Demmit! Lasīju frīlancera rokasgrāmatu un beidzot sapratu, kāpēc man viss ir šķērsām ar t.s. latvju rakstniekiem (nu, tiem, kas sev šo nosaukumu pievākuši, lai varētu sludināt Kultūru, Identitāti un kotikvēlne). Mums vnk ir pilnīgi atšķirīgs priekšstats par to, kas ir rakstnieka panākumu simbols. ( gari, bōring, obsesīvi-kompulsīvi ) Gala secinājums: tak vienkārši man ne tikai nav jēgas par to satraukties, bet tas ir aš kaitnieciski, jo, mēģinot izbīdīt savus mērķus kā zelta standartu, es padarītu viņus riktīgi nelaimīgus - jo šie mērķi viņiem nevienā acī nav un nevar būt svarīgi; savukārt viņu mērķu pieņemšana par saviem padarītu nelaimīgu mani. Abet vieglā atgrūšanās reakcija, kas pastāv starp abām grupām, arī ir pilnīgi normāla, ibo par "rakstniekiem" saucas gan vieni, gan otri, un attiecīgi pārmērīga čupošanās dažādu virzību pārstāvjiem nozīmētu pašu identitātes zudumu. Ar to, ceru, šitais mans cepiens arī beigsies :)

(14 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi