Maijs 24., 2011

06:58 Varbūt vienkārši ir rakstnieki-eskeipisti un rakstnieki-komunikatori, kas nekādi nevar dzīvot viens pēc otra rūļiem. (Teiksim, uz jautājumu "kurš biežāk tiek publicēts" atbilde būtu "komunikators", bet šis pēc būtības ir komunikatora jautājums, ja vien rakstniecība nav pilnvērtīga karjeras izvēle. No otras puses, "vai rakstīšana tiešām ir bēgšana no savas realitātes, ja tu nemitīgi uzduries realitātei, ko mēģināji noslēpt no sevis" ir tipisks eskeipista jautājums.) Rediģēšanai abi pieiet pilnīgi atšķirīgi, tb eskeipists pēc būtības nevar rediģēt, domājot gk par lasītāju; viņam drīzāk šis ir kā nākamais eskeipisma līmenis, kurā darbs tiek padarīts vēl vairāk sevī noslēgts - ar iekšējo loģiku, bez liekām ķeskām, ar caurviju stila melodiju. Doma par lasītāju ir apmēram tā kā doma "fck, laikam tak jāuzvelk bikses, pirms iznest miskasti, a to visi lūrēs un būs tāda sajūta kā debīlā sapnī". Rakstnieks-komunikators nesaprot, kā sevi cienījošs autors var uztvert teksta publikāciju kā miskastes iznešanu; viņam tas šķiet neētiski, neestētiski un demonstratīvi pašnoliedzoši.

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

11:57 šorīt iebliežos narvesen, tur tāda apaļīga pārdevēja, es viņai paprasu kliju topmaizi - kliju topmaizes nebūs, varbūt parasto? - nne! Dodiet hotdogu ar frankfurtes desiņu! *žesc* Ka nav veselīgi, ta nav! pārdevēja reāli sasmējās es nezinu, cik lielā mērā tas ir pašapmāns, bet gan jau vismaz dažas no tām pārdevējām, kuras es sasmīdinu, pēc tam smaida drusku vairāk un viņām drusku vairāk patīk strādāt (un es ceru, ka neviens no jums nav bijušais/esošais pārdevējs, kas tūlīt ierakstīs indīgu "bļin, kā man besī tie smieklīgie pircēji" komentāru) (Drogās, šķiet, man šis gājiens ir izdevies tikai vienreiz un tikai ar milzīgu faux-pas)

(8 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi