|
Janvāris 5., 2005
 | 00:46 - divas nesaistītas domas
ko tu darītu, ja piepildītos viss, ko tu patlaban vēlies? iztēlojies - pat tad, ja šī vēlme ir "kļūt par dievu", iztēloties taču mēs varam.
vai tev būtu ko darīt? vai arī visu vēlmju piepildījums novestu strupceļā? vai tavās vēlmēs ir kaut kā absolūta sasniegšana vai arī nonākšana produktīvākā situācijā?
un vēl: ko nozīmē "izprast pasauli"? - tā mainās daudz ātrāk, nekā mēs spējam to aptvert, prāts vienkārši nespēj izsekot pasaules kustībām, maiņām un veidiem, tāpēc katra atklāsme ir ar īsu-īsiņu derīguma termiņu, katra atklāsme ir gandrīz vai ar atpakaļejošu datumu, jebkura izteikta doma kļūst par meliem, jebkura atziņa nozīmē, ka šī atziņa ir jāatmet un jāvirzās tālāk,
(hm, kas nozīmētu to, ka man būtu jāatmet atziņa, ka jāatmet katra sasniegta atziņa?)
jocīga sajūta - taustīties cauri neskaidrām domām un neskaidriem vārdiem, kā mežā, purvā, miglā, naktī. kā lietū, kad katrai gaismai ir oreols.
un tad pēkšņi: uzzibsnījums, pēkšņi ļoti un neticami skaidrs redzējums, kas izrādās tikai vīzija esam.
|
| 19:27
es, protams, esmu aizmirsusi visu, ko man mācīja vidusskolā, precīzāk, atceros ļoti miglainus apveidus:
savulaik, šķiet, Krievzemē, šķiet, romantisma laikā bija populāras tā sauktās "baltās laulības", ļautiņi apprecas, lai būtu kopā, lai mīlētu viens otru, lai... un viņi ir norunājuši, ka seksuālu attiecību starp viņiem nebūs.
man daudzkārt ir gribējies izdarīt muļķības, izdarīt kaut ko tādu, kas ir pilnīgi nereāli un praktiskajā dzīvē postoši, un šis ir viens no šiem muļķīgajiem, fascinējošajiem gājieniem.
bet es taču esmu pārāk prātīga un dzīvnieciska.
|
 | 20:51 - m.m.
"Vēja zvaniem tālu simbols galā, tāpat kā datorā", saka bērns, es paskatos - patiešām, kaut kādā banerī dao simbols (kas, protams, patiesībā saucas citādi, bet vienalga), tas pats, kas mūsu vēja zvaniem.
Un viņš lieto arī tādus vārdus kā "konstruktors".
Mazais prātvēders.
|
 | 22:09
Un jau kuro reizi atgādinu sev: par dzimumu līdztiesību/atšķirībām/whatever ir tiesīga runāt tikai būtne, kas nepieder un nekad nav piederējusi pie kāda no dzimumiem.
Vēl varētu padomāt par transseksuāļiem, kas varētu salīdzināt pieredzi "pirms" un "pēc", lai arī jādomā, ka pret ex-vīrieti droši vien izturas citādi nekā pret sievieti-kopš-dzimšanas.
Es, piemēram, spēju tikai konstatēt, ka atšķirības starp dzimumiem pastāv, izveidot stereotipus, kas palīdz manās attiecībās ar lielāko daļu katra dzimuma pārstāvju, bet, mēģinot pateikt kaut ko lielu un fundamentālu, es allaž konstatēju pati savu subjektivitāti, ne tikai tāpēc, ka objektivitātes nav vispār, bet arī tāpēc, ka mana dzīves pieredze pati par sevi ir subjektīva. un es vēl esmu salīdzinoši aseksuāla/transseksuāla, ko tad var sagaidīt no mačo tipa vīriešiem un [cenzēts] tipa sievietēm,
lūk, atkal parādījās mani subjektīvie priekšstati, vīrietis-mačo, sieviete-???
Mūzika: Laurie Anderson - O Superman (For Massenet)
|
|
|
|