Decembris 15., 2004


00:43 - cilvēkmīlestība iesācējiem
Patiesa cilvēkmīlestība (t.i., tāda, kuru nespēj nobeigt katrs pretīmnācējs) balstās izpratnē, ka tie kritēriji, pēc kuriem tu vērtē cilvēkus, nebūt nav saistoši viņiem. Kritēriji pastāv, es negribu nekādu amorfu un vienaldzīgu masu, es negribu domāt, ka visi ir vienādi vai ka viņu īpašībām nav nozīmes; es vēl joprojām saku, ka tas ir morāli/amorāli, gudri/stulbi skaisti/pretīgi, labi/slikti, pareizi/nepareizi, radoši/destruktīvi u.t.t., bet nedrīkst iedomāties, ka tas, kā es vērtēju cilvēkus, būtu būtiski arī viņiem. Es zinu, ka ir cilvēki, kas rīkojas stulbi, amorāli un kretīniski, es zinu, ka ir cilvēki, kam piedrāzt citu jūtas, es zinu to un rēķinos ar to; sāpes vispār rodas galvenokārt no tā, ka es vai nu neesmu cilvēku iepazinusi, vai arī esmu atļāvusies aizmirst, ko no viņa var sagaidīt. Bet: viņu skatījumā tas, kas ir stulbs man, varbūt ir gudrs viņiem, tas, kas ir kretīnisks man, varbūt ir labākais rīcības modelis viņiem, un tas, kas ir nožēlojams man, varbūt ir izcils viņiem (un, pat ja nav, tad - tā ir viņu pašu darīšana, ko darīt ar sevi, ne mana).
untātālāk )

(man šķiet, ir tā...)

11:24
papildinājums šitam palagam par cilvēkmīlestību:
jā, uzticēšanās ir iespējama, jā, ir iespējama un nemaz nav tik muļķīga un naiva; jo uzticēšanās - tas jau ir glāsts. uzticēties tik ļoti, lai ļautu sev atcerēties, uzticēties sev tik ļoti, lai ļautu sev just, uzticēties tik ļoti, lai ļautu savām izjūtām sevi vadīt - tas ir pirmais.
un, kad tu uzticies sev, tad uzticēties otram jau ir pavisam viegli. pieskarties, noglāstīt, teikt: es šorīt jūtos tik labi, hei, tev ir skaista lūpu forma, hei, es tevi mīlu par to vien, ka ir iespējams tevi mīlēt.

un tas nav maz; ja tā būtu vienīgā labā cilvēka īpašība, arī tas būtu pietiekami: tas, ka ir iespējams viņu mīlēt. kamdēļ jādzīvo visiem kropļiem, dauņiem un idiotiem (klīniskā nozīmē): jo ir iespējams viņus mīlēt, viņi ir pierādījums mīlestības iespējamībai, augstākais pierādījums.

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

18:10
saprātīga cilvēka dzīve vispār ir viena vienīga dubultdoma.

apzināties, ka viss ir viens, un pievērst uzmanību atšķirībām.
zināt, ka objektīvas patiesības nav, un tomēr pieturēties pie savas taisnības.
zināt, ka būtiskais ir nemainīgs un mūžīgs, un tomēr censties mainīties un mainīt.
zināt, ka visiem piedrāzt, kas un kāds tu esi, tomēr censties būt kaut kādam.
zināt, ka saprašanās starp cilvēkiem ir neiespējama, un tomēr runāt.
apzināties, ka brīvas gribas nav, un tomēr rīkoties tā, it kā būtu kāda izvēle.
zināt, ka viss ir ilūzija, un tomēr uzticēties esamībai.
zināt, ka pasaule nav izprotama, un tomēr censties to izprast.
utt.

lai arī nē, nē, es nezinu, kas būtu jāliek vārda "saprātīgs" vietā šajā raksturojumā.

(10 teica | man šķiet, ir tā...)

20:08 - ;)
Bērns lamājas: "Ak tu viens tāds galerts!"

(5 teica | man šķiet, ir tā...)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena
honeybee - 15. Decembris 2004

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba