Oktobris 15., 2003
| 15:06 briesmīgās antiutopijas ar vispasaules vispārēju datorizāciju, visu formālo norišu automatizāciju un cilvēka-kā-skrūvītes-mehānismā iedarbināšanu man vairs neliekas tik baisas. pieļauju, ka tādā valstī man nebūtu pašai jāiet kārtot nodokļu deklarāciju :/
|
| 22:54 ..un tagad, lūdzu, atgādiniet man, pusizglītotajam autodidaktam, kura autora un, vēlams, kurā darbā minēta doma par to, ka civilizācija un kultūra viena otru savstarpēji noēd? t.i., civilizācijas ar augstu attīstītu kultūru tiecas uz sabrukuma pusi, un otrādi - veselīgām civilizācijām nav izcilas kultūras? // pieļauju, ka doma ir atstāstīta ļoti neprecīzi / nepareizi, jo es pati to dzirdēju tikai atstāstā un garāmejot :)
|
| 23:58 Votsa skatījumā pat kristiešu Dievs ir apveltīts ar fantastiskām, aizraujošām īpašībām. Un Dieva esamība pirms pasaules radīšanas, izrādās, ir bijis bezgala interesants laika periods. Starp citu, izrādās, Sofija kā trīsvienības daļa ir nevis "svētais gars" (kā kaut kur tika minēts, ja nemaldos, "Sofijas pasaulē"), bet gan - Dievs Dēls. Tā jau man likās, ka ar viņa seksuālo identitāti kaut kas nav bijis īsti kārtībā (vai, pareizāk, viss ir bijis tieši tā, kā vajag & kā man patīk). Un es esmu izlasījusi tikai trīs lappuses no pirmās nodaļas.
Starpcit, neprecīzi izteicos k-kad komentārā teejai. Ticība mītam ir nevis nepieciešama, bet nebūtiska. Drīzāk nepieciešama ir uzticēšanās mītam.
Vēl starpcit: kā man riebj, ka kretīniskajos sieviešu/vīriešu žurnālos raksta desmit mītus par kontracepciju un priekšstats, ka vīrietim nav jāskuj paduses, lēnām kļūst par mītu. Varētu padomāt, ka vārds "mīts" nozīmē "a priori aplami un muļķīgi priekšstati". Varu saderēt, ka daudzi tā arī domā. Un "Mīts par Gilgamešu" viņiem nozīmē "kļūdainā Gilgameša izpratne".
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |