Aprīlis 11., 2003

01:20 Annas Auziņas gleznas // uj, gandrīz aizmirsu - ja kādam ir liels ofiss, salonveikals vai līdzīga iestāde, kam varētu interesēt šīs (vai citas A.A.) gleznas, tad viņa piedāvā tās uz laiku izvietot bez maksas (jo pašai nav īsti kur viņas likt :(), un, protams, iegādāt gleznas arī var :) sīkāka infa - anna @ snifs.pit.lv.

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

01:57 knapi novaldījos, nesākot lasīt Freizera "Golden Bough". man tak vēl tie jaunie autori jālasa, [cenzēts]. bet nu labi, ir jau interesanti :)

(man šķiet, ir tā...)

02:18 - hmmmm stāstā puisis A grib dabūt puisi B prom no datora. Šai nolūkā A ņem un izrubī visā dzīvoklī elektrību, un paskaidro, ka elektrības nebūs vēl ilgi (ir nu gan viņam metodes, bet nu labi...). Un puisis B pabesās, izņem no datora kompaktdisku un dodas uz mājām...

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

07:26 - zelta zars Tomēr nenoturējos un sāku lasīt Freizeru (lasiet kopā ar mani). Un tas ir to vērts. Brīnišķīga valoda savienojumā ar neparastu un drosmīgu skatījumu uz mitoloģiju. Un - vismaz šobrīd man tā liekas - drosme zinātnē ir daudz svarīgāka par precizitāti un dzelzs loģiku, un skaista ideja ir svarīgāka par pamatojamu un "pareizu" ideju. Un es lasu daudzkārt apstrīdēto Freizeru, kas ir pārradījis mitoloģiju, nevis kādu no daudzajiem "pareizajiem" pētniekiem, kas labākajā gadījumā neveikli pārstāstījuši mītus, atņemot tiem visu burvību, nežēlību un krāsas.

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

09:48 - hospitāļu iela: tas ir tas tu saki ka es runāju par daudz es saku ka tu nesadzirdi pat ne pusi no tā ko es gribu tev teikt mana māja ir sabrukusi tas ir tas tas ir tas tas ir tas ko es gribēju tev teikt savāc lauskas iesim projām tas ir tas tas ir tas tas ir tas ko es gribēju tev teikt un tu saki ka mēs vairs nevaram tas ir tas tas ir tas tas ir tas ko es gribēju tev teikt un tu saki ka tu mīli mani tas ir tas tas ir tas tas ir tas ko es gribēju tev teikt un es saku ka es mīlu tevi tas ir tas tas ir tas tas ir tas ko tu gribēji man teikt vai mēs vienreiz varam beigt rakāties pa otra domām tas ir tas tas ir tas tas ir tas ko es gribēju tev teikt un tu saki ka mēs vairs nevaram tas ir tas tas ir tas tas ir tas ko es gribēju tev teikt un es saku ka mēs vairs nevaram tas ir tas tas ir tas tas ir tas ko tu gribēji man teikt un es saku ka mēs vairs nevaram tas ir tas tas ir tas tas ir tas ko tu gribēji man teikt un tu saki ka mēs vairs nevaram tas ir tas tas ir tas tas ir tas ko es gribēju tev teikt tas ir tas tas ir tas tas ir tas ko es gribēju tev teikt tas ir tas tas ir tas tas ir tas ko tu gribēji man teikt

(14 teica | man šķiet, ir tā...)

12:02 - aprobežotība jā es esmu aprobežota. (man te bišķi zemāk... nē, ne jau TUR, bet žurnālī cilvēks tipa uzbrauca (?).) lielākajā tiesā gadījumu es vēlētos būt vēl bišķi aprobežotāka. tie gadījumi, kad es gribētu būt mazāk aprobežota, ir pietiekami reti un droši vien arī tad man traucē nevis pati aprobežotība, bet nespēja atrast vārtiņus sētā vai koncentrēties :) cilvēks bez apziņas robežām... ģēnijs vai vājprātīgais, vai Dievs. (kas varētu būt arī vienlaicīgi.) bet ne es, vismaz patlabanējā agregātstāvoklī ne. un - jā, es redzu to, ko es gribu redzēt, un, lai arī apziņas līmenī pieņemu kā faktu arī to, kas man nepatīk (to, ka gaļa, ko es ēdu, pirms tam bijusi dzīva un droši vien dzīvotgriboša miesa, to, ka pasaulē karo, to, ka daudziem es nepatīku), bet emocijās ielaižu to tikai tad, ja zinu, ka man tas ir vajadzīgs. Cenšos apgāzt kāda latviešu dzejnieka (diessodi, neatceros, kura) tēzi, ka "labām dzejniecēm nevar būt laimīga dzīve, un ļoti labi, ka nevar, vismaz labus dzejoļus rakstīs". Cilvēkam nav obligāti jābūt vislaik vaļējai brūcei, lai varētu rakstīt. Cilvēkam nav obligāti jābūt kretīnam, lai varētu rakstīt. (Tas, kurš paskaidros, kāpēc rakstniekam, dvēseļu pazinējam, jūtu ķīmiķim, gandrīz vienmēr jābūt fantastiski neiejūtīgam pret saviem līdzcilvēkiem, dabūs Lielo Žetonu :)) Tie augstākminētie teksti neattiecās uz "citiem" rakstniekiem vien, tie ļoti lielā mērā attiecās arī uz mani. Bet laime, protams, nav ne dzīves mērķis, ne jēga, ne arī piepildījums. Tikai potenciāli labvēlīgs faktors. Vai arī - zīme, ka esi uz pareizā ceļa? Nezinu. Jāpadomā. Patīkami, ka ir tādi cilvēki, kas savā sirds vientiesībā spēj uzdot Dziļi Filosofiskus Jautājumus. Un neba nu viņiem sliktāk no tā paliek, ka paši par šiem jautājumiem nedomā :)

(18 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi