|
Februāris 28., 2003
 | 01:26
cilvēki ir fantastiskas būtnes :) brīnišķīgi, neprognozējami, aizkustinoši, pretrunīgi dzīvnieki, spārnoti zirgi ar čūsku galvām. patiešām. reizēm pat kretīniskās izrīcības (vai vismaz tendences tā izrīkoties) izraisa drīzāk smaidu kā sašutumu. mistērijai līdzīgais ādas nomešanas process. interesanti, vai cilvēku, kurš rīkojas pilnīgi pretēji tam, kā "ierakstīts" viņa paštēlā, šī rīcība pārsteidz tikpat ļoti kā pārējos? vēl vairāk? un - starp citu - cik tad ir to cilvēku, kas uzdrošinās rīkoties pretēji savam paštēlam, lai pēc tam būtu spiesti vai nu nodarboties ar ilgstošu PR sev tuvo cilvēku vidē, skaidrojot, kāpēc ir rīkojies tā un nevis šitā, kā arī attaisnoties paši savās acīs, vai arī nospļauties par visu PR un draugiem (īstie jau paliks tāpat) un pieņemt šo savu jaunatklāto rakstura šķautni?
es pat varu nosaukt precīzi to brīdi, kad parādījās plaisa. un kad es sarāvos kamoliņā, sargājot jūtīgu, atvērtu brūci. un noņurdēju kaut ko iz sērijas "lieciet mani mierā, ļaujiet man strādāt". jo plaisa manī ir arī robeža starp "mani" un "jums".
Mūzika: Vangelis - Moxica And The Horse
|
| 09:23
hopā!
akal piecēlos deviņos no rīta pēc intensīva (bet, iespējams, patīkama) sapņa. ar bērnu blakus. nez kāpēc puikucs bija izdomājis, ka gulēs tikai man uz vēdera (un tā guļot - ar bērna augumu piespiedušos cieši klāt - pārņem tāds siltums un miers, un mēs abi kļūstam par mirdzošu kuģi, kas peld laikā, par bezapziņas zemūdeni, par ceļotājiem, kas caur iluminatoriem skatās uz brīnumainu sapņu pasauli, kura IR īstāka un reālāka par šo te - vismaz līdz brīdim, kad es iemācīšos ar domām pārveidot savu apkārtni)
nujā, bet vispār šis ieraksts ir tapis ar mērķi pastāstīt, ka beidzot esmu dabūjusi pie dzīvības Lasi Mani forumu. Neesmu gan īsti droša par to, kādus jokus jamais var izstrādāt, bet nu paskatīsimies. Droši vien ar laiku atradīsies vēl kas labojams (ieteikumus plz vai nu komentāros, vai pašā forumā, kur tam ir atvēlēta "sūdzību un ierosinājumu grāmata", kā mēs to pēc ilgām galvassāpēm nosaucām :))
|
| 20:06 - par vilkačiem
"This I shall show to be an innate craving for blood implanted in certain natures, restrained under ordinary circumstances, but breaking forth occasionally, accompanied with hallucination, leading in most cases to cannibalism. I shall then give instances of persons thus afflicted, who were believed by others, and who believed themselves, to be transformed into beasts, and who, in the paroxysms of their madness, committed numerous murders, and devoured their victims.
I shall next give instances of persons suffering from the same passion for blood, who murdered for the mere gratification of their natural cruelty, but who were not subject to hallucinations, nor were addicted to cannibalism.
I shall also give instances of persons filled with the same propensities who murdered and ate their victims, but who were perfectly free from hallucination."
lasu grāmatu par vilkačiem (The Book of the Were-Wolves).
( fragmenti tiek iepostēti lasīšanas gaitā )
|
| 22:08 - žurnāls S
..ir pacenties un iedrukājis dikti jau smuku manu bildi :) kas piedevām vēl ir atbilstoša manai iekšējai būtībai vai vismaz tam, kādu es vēlētos to redzēt/izjust. lai arī perversi tomēr - cilvēkam ir stundu jāsēž un jāgrimējas, lai beigu galā izskatītos pēc sevis...
|
| 22:40 - smieklīgi :)
ble, ja kāds varētu man paskaidrot, kāpēc mana bijušā puiša tagadējai meitenei ir jāļečī manu puisi par to, ka viņam mani obligāti jāapprec, es būtu ĀRKĀRTĪGI pateicīga :) jau iepriekš pateicos un tā :)
|
|
|
|