kaut kā pēdējā laikā arī domāju par luterānismu un katolicismu, un (es gan vēsturi nepārzinu labi, tāpēc varbūt doma ir galīgi kreisa) sāku domāt, vai tik lielā merā luterānisma maigā attieksme pret to visu ticības rituālo pusi nebija vienīgais veids, kā šij reliģijai izdzīvot, proti, man liekas, ka lut. radās tanī laikā, kad katolicisms bija kļuvis diezgan negodīgs (atlaida grēkus par samaksu u.tml.) un tātad to visu loriņu atmešana netraucēja idejas tālākpastāvēšanai un cilvēkiem caur to būtībā bija jāatgriežas pie sapratnes, ka reliģija nav jāuztver tik burtiski un paranoiski kā viņiem to bija iedvesuši alkatīgie katoļu baznīcas vīri, kuriem ļautiņu paniskas bailes no Dieva soda bija īsti pa prātam. Nu lūk, tādā veidā spriedze tika sadalīta un situācija laika gaitā katoļu bazn. atkal normalizējās un patiešās vērtības tika reanimētas, bazn. bija atkal gatava pildīt savas funkcijas, bet nu jau arī lut. bazn. bija kļuvusi par diezgan stabilu veidojumu un negrasījās izzust; nu ko, tā radās šāda divu bazn. sistēma. Katrā ziņā es luterticību redzu vairāk kā tādu noteiktā laika posmā nepieciešamības dēļ radušos alternatīvu, apvedceļu patiesas bazn. beigām, jo luterāņi manuprāt atmeta visu lieko, lai sagalabātu patieso, bet tagad šī iemesla dēļ viņiem pietrūkst ciešāku vadlīniju. nu kaut kā tā:)

par garu koments, pati neatceros kas tur ir:)

(Reply to this) (Thread)

jā, kaut kā tā tas varētu būt noticies gan.
bet luterticība ir briesmīgi ērta tādiem puspagāniskiem radījumiem. nu, kā latvieši piemēram. vai vispār neticīgiem radījumiem, kas grib laulāties baznīcā, nokristīt bērnu vai tamlīdz. vārdu sakot, tagad katoļiem vajadzētu taisīt luterāņu baznīcas reformu ;D

(Reply to this) (Parent)