t.i.,
vai es pareizi saprotu, ka tad, kad ir Pārliecība, kas tiek pausta vārdos un cilvēks tiešām tic savai Pārliecībai, bet dara tā, kā nedrīkst-bet-ļoti-vajag, tad realizējas tas, ka nav patiess ne darbos (jo tie neatbilst Pārliecībai), ne vārdos (jo tie neatbilst darbiem)?

/cuz it makes sense too

(Reply to this) (Parent) (Thread)

T.i. patiess vārdos man šķiet ir iekšējs uzstādījums, tiem 'vārdiem' nav obligāti jābūt skaļi definētiem un pateiktiem, tāds kā iekšējs labs-ļauns kompass un tad tas patiess darbos ir tāds, kas tam uzstādījumam precīzi atbilst, nevis šad tad aiganjaukkāšitābūslab

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Wow, vārdi kā primāri attiecībā pret darbiem, ok

(Lai gan jā, nu, šāda pieeja palīdz nenosodīt sevi par katru random reizi, kad nesanāca izdarīt tā, kā vajadzētu)

(Reply to this) (Parent)

Bet tad "nepatiess vārdos" sanāk pat drīzāk tāds cilvēks, kam tas morālais kompass ir ļurcīgs un kas maina pārliecības pēc situācijas?

(Reply to this) (Parent)